Maršruti

Maršruts (1 diena)

Kandava - Plosti (maršruta garums 15 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 4,5 h)

Maršruta sākas Kandavā pie akmens tilta. Sākumā upe ir ar daudziem līkumiņiem, vēlāk, pie nepabeigtā tilta (Zvejnieku tilts) sākas pirmā Abavas straujtece. Turpmāk upe sāk plūst pa plašu ieleju, kurā aiz katra līkuma vērojamas gleznainas dabas ainavas un pa ceļam apskatāmi vairāki dabas un tūrisma objekti. Maršruta beigas iespējams noorganizēt kempinga "Plosti" teritorijā, kur ir ērta izkāpšanas vieta, nakšņošanas iespējas, kā arī dažādas atpūtas un izklaides iespējas.

P.S. Maršrutā upes krastos ir vairāki labiekārtoti privātīpašumi, kurus lūgums respektēt, neizkāpt tajos, to teritorijās un citās vietās neatstāt atkritumus!

Papildus iespējas:

Piedāvājam papildus iznomāt pārvietojamo kubulu vai pirti, kurus iespējams uzstādīt Abavas upes krastā, kempinga "Plosti" teritorijā, lai relaksētos pēc laivu brauciena!

Apskates objekti maršrutā:

• Akmens mūra tilts Kandavā- vecākais laukakmens tilts Latvijā, uzbūvēts 1873. gadā.
• Čužu purva taka ir dabas liegums 1 km no Kandavas, Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas taka 4,4 km garumā, kas iepazīstina ar vienīgo krūmu čužas savvaļas augšanas vietu Latvijā un aizved līdz sēravotam. Teritorijā ir izveidotas arī labiekārtotas atpūtas vietas Abavas upes krastā.
• Zvejnieku tilts - nepabeigts dzelzsbetona tilts pāri Abavai. Aiz tilta labajā krastā var piestāt un paieties pa ieleju uz augšu, priecājoties par skaistu, Toskānai raksturīgu vīnogu lauku skatu un apbūvi.
• Velnakmens un Velnala ir ļoti populārs tūrisma apskates objekts, kas iekļauts vairākos tūrisma maršrutos, un to iespējams sasniegt ar kājām piestājot upes kreisajā krastā. Velnakmens ir ovāls akmens ar apkārtmēru 15 m, no kura paveras skats uz Abavas senleju. Līdzās, nokāpjot gravā ir smilšakmens atsegums ar divām alām. Lielākā no tām ir Velnala. Tās garums 8,5 m, augstums 2,4 m, platums ~ 1 m. Attālums no upes ap 100 m.

Maršruts (1 diena)

Kandava - Sabile (maršruta garums 24 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 7,5 h)

Maršruta sākas Kandavā pie akmens tilta. Sākumā upe ir ar daudziem līkumiņiem, vēlāk, pie nepabeigtā tilta (Zvejnieku tilts) sākas pirmā Abavas straujtece. Turpmāk upe sāk plūst pa plašu ieleju, kurā aiz katra līkuma vērojamas gleznainas dabas ainavas un pa ceļam apskatāmi vairāki dabas un tūrisma objekti. Pāris kilometrus aiz Plostu tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta "Zviedru cepure" ar rodeļu trasi, kafejnīcu, bagiju trasi. Tieši pirms "Zviedru cepures" labajā upes krastā ir trošu ceļš pāri Abavai un plašā Z/S "Drubazu" saimniecība, kurā iespējams degustēt vietējos vīnus, iziet botānisko taku un apbrīnot savvaļas govis. Maršruta beigas ir Sabilē, pirms tilta, upes labajā krastā, kur ir ērta izkāpšanas vieta.

P.S. Maršrutā upes krastos ir vairāki labiekārtoti privātīpašumi, kurus lūgums respektēt, neizkāpt tajos bez saskaņošanas, to teritorijās un citās vietās neatstāt atkritumus!

Papildus iespējas:

Piedāvājam papildus iznomāt pārvietojamo kubulu vai pirti, kurus iespējams uzstādīt Abavas upes krastā, kempingu teritorijās, kuros esat plānojuši nakšņot vai pabeigt laivošanas maršrutu, lai relaksētos pēc laivu brauciena!

Nakšņošanas iespējas:

• "Plosti" brīvdienu mājas https://www.facebook.com/PlostiCamping
• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts

Apskates objekti maršrutā:

• Akmens mūra tilts Kandavā - vecākais laukakmens tilts Latvijā, uzbūvēts 1873. gadā.
• Čužu purva taka ir dabas liegums 1 km no Kandavas, Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas taka 4,4 km garumā, kas iepazīstina ar vienīgo krūmu čužas savvaļas augšanas vietu Latvijā un aizved līdz sēravotam. Teritorijā ir izveidotas arī labiekārtotas atpūtas vietas Abavas upes krastā.
• Zvejnieku tilts - nepabeigts dzelzsbetona tilts pāri Abavai. Aiz tilta labajā krastā var piestāt un paieties pa ieleju uz augšu, priecājoties par skaistu, Toskānai raksturīgu vīnogu lauku skatu un apbūvi.
• Velnakmens un Velnala ir ļoti populārs tūrisma apskates objekts, kas iekļauts vairākos tūrisma maršrutos, un to iespējams sasniegt ar kājām piestājot upes kreisajā krastā. Velnakmens ir ovāls akmens ar apkārtmēru 15 m, no kura paveras skats uz Abavas senleju. Līdzās, nokāpjot gravā ir smilšakmens atsegums ar divām alām. Lielākā no tām ir Velnala. Tās garums 8,5 m, augstums 2,4 m, platums ~ 1 m. Attālums no upes ap 100 m.
• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" - plašāk par atpūtas bāzi https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" - plašāk par saimniecībā piedāvātajie pakalpojumiem https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Sabiles sidrs - iespējamas ekskursijas un sidra degustācija. Sīkāka informācija https://www.sabilessidrs.lv

Maršruts (1 diena)

Plosti - Sabile (maršruta garums 9 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 3 h)

Maršruta sākums ir Plostos pie tilta pār Abavas upi, vai citā tuvumā esošā piemērotā vietā. Pāris kilometrus aiz Plostu tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta "Zviedru cepure" ar rodeļu trasi, kafejnīcu, bagiju trasi. Tieši pirms "Zviedru cepures" labajā upes krastā ir trošu ceļš pāri Abavai un plašā Z/S "Drubazu" saimniecība, kurā iespējams degustēt vietējos vīnus, iziet botānisko taku un apbrīnot savvaļas govis. Maršruta beigas ir Sabilē, pirms tilta, upes labajā krastā, kur ir ērta izkāpšanas vieta.

Apskates objekti maršrutā:

• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" - plašāk par atpūtas bāzi https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" - plašāk par saimniecībā piedāvātajie pakalpojumiem https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Sabiles sidrs - iespējamas ekskursijas un sidra degustācija. Sīkāka informācija https://www.sabilessidrs.lv
• Sabiles pilsēta

Maršruts (1 diena)

Plosti - Abavas Rumba (maršruta garums 14 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 4 h)

Maršruta sākums ir Plostos pie tilta pār Abavas upi, vai citā tuvumā esošā piemērotā vietā. Upe šajā posmā jau ir kļuvusi platāka un līkumi arī vairāk nav tik bieži, bet aizvien ir pietiekami daudz, lai radītu interesi sasniegt nākamo līkumu un redzēt, kāds skats aiz tā pavērsies. Pāris kilometrus aiz Plostu tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta "Zviedru cepure" ar rodeļu trasi, kafejnīcu, bagiju trasi. Tieši pirms "Zviedru cepures" labajā upes krastā ir trošu ceļš pāri Abavai un plašā Z/S "Drubazu" saimniecība, kurā iespējams degustēt vietējos vīnus, iziet botānisko taku un apbrīnot savvaļas govis. Sabiles pilsētā upes labajā krastā pirms un pēc tilta ir ērtas vietas, kur piestāt un apskatīties Sabiles pilsētu. No Sabiles līdz Abavas rumbai ir palikuši 5 km pa gana plašu, mierīgu upi, kas ik pa laikam met kādu līkumu un lutina ar Abavas senlejas dabas skatiem. Finiša vietu - Abavas rumbu nav iespējams nepamanīt, jo pāri visai upei ir 1,2 m augsts ūdenskritums. Finišēt ieteicams upes labajā krastā, tieši pirms upes attekas, kurai pāri iet gājēju tiltiņš, lai pēc tam laivas var nogādāt līdz kempinga teritorijā izveidotajam auto stāvlaukumam.

P.S. Finišējot, vai uzsākot laivu braucienu pie Abavas rumbas jārēķinās ar papildus ieejas maksu Abavas rumbas teritorijā, kuras apmēru var apskatīties kempinga mājas lapā https://www.abavasrumba.lv/lv/page-908586. Ieejas maksas samaksa dod arī iespēju iebraukt un atstāt automašīnas kempinga teritorijā.

Papildus iespējas:

Piedāvājam papildus iespēju iznomāt pārvietojamo kubulu vai pirti, kurus iespējams uzstādīt Abavas upes krastā, kempingu teritorijās, kuros esat plānojuši nakšņot vai pabeigt laivošanas maršrutu, lai relaksētos pēc laivu brauciena!

Apskates objekti maršrutā:

• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" - plašāk par atpūtas bāzi https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" - plašāk par saimniecībā piedāvātajie pakalpojumiem https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Sabiles sidrs - iespējamas ekskursijas un sidra degustācija. Sīkāka informācija https://www.sabilessidrs.lv
• Sabiles pilsēta - https://visittalsi.com/kur-doties/sabile/
• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv

Maršruts (1 diena)

Plosti - Veģi (maršruta garums 20 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 5-6 h)

Maršruta sākums ir Plostos pie tilta pār Abavas upi, vai citā tuvumā esošā piemērotā vietā. Upe šajā posmā jau ir kļuvusi platāka un līkumi arī vairāk nav tik bieži, bet aizvien ir pietiekami daudz, lai radītu interesi sasniegt nākamo līkumu un redzēt, kāds skats aiz tā pavērsies. Pāris kilometrus aiz Plostu tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta "Zviedru cepure" ar rodeļu trasi, kafejnīcu, bagiju trasi. Tieši pirms "Zviedru cepures" labajā upes krastā ir trošu ceļš pāri Abavai un plašā Z/S "Drubazu" saimniecība, kurā iespējams degustēt vietējos vīnus, iziet botānisko taku un apbrīnot savvaļas govis. Sabiles pilsētā upes labajā krastā pirms un pēc tilta ir ērtas vietas, kur piestāt un apskatīties Sabiles pilsētu. Pēc Sabiles līdz Abavas rumbai 5 km garumā upe ir gana plaša un mierīga, kas ik pa laikam met kādu līkumu un lutina ar Abavas senlejas dabas skatiem. Abavas rumbu nav iespējams nepamanīt, jo pāri visai upei ir 1,2 m augsts ūdenskritums. Laivas ūdenskritumam apkārt jāapnes pa upes labo krastu, kur iespējams uzreiz pēc ūdenskrituma turpināt laivot. No Abavas rumbas līdz Veģiem upē ir vienas no straujākajām krācītēm Abavā, kas sniedz iespēju izbaudīt straujāku braucienu. Šajā posmā ir arī Abavas platākā un dziļākā vieta, kuru sauc par "Plateni". Gabaliņu aiz "Platenes" upes labajā krastā ir "Sventes dzirnavas". No dzirnavāg gan pāri palikušas vairs tikai drupas, bet joprojām darbojās trošu ceļš pāri Abavai par kura izbaudīšanu iespējams vienoties ar īpašuma saimnieci. Finišs ir upes labajā krastā, kur upe veic strauju, 90 grādu pagriezienu pa labi, uzreiz aiz pagrieziena, pirms tilta jākāpj stāvā krastā, kur atrodas atpūtas vieta.

Apskates objekti maršrutā:

• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" - plašāk par atpūtas bāzi https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" - plašāk par saimniecībā piedāvātajie pakalpojumiem https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Sabiles sidrs - iespējamas ekskursijas un sidra degustācija. Sīkāka informācija https://www.sabilessidrs.lv
• Sabiles pilsēta - https://visittalsi.com/kur-doties/sabile/
• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas, Trošu ceļš pāri Abavai, tel. +37126321906

Maršruts (1 diena)

Sabile - Abavas Rumba (maršruta garums 5 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 1,5 h)

Maršruta sākums ir Sabiles pilsētā pie tilta upes labajā krastā. Braucot no pilsētas centra puses, pirms tilta jānogriežas pa kreisi un jābrauc lejā līdz upei. Maršrutā no Sabiles līdz Abavas rumbai upe ir gana plaša, mierīga, un ik pa laikam met kādu līkumu, lutina ar Abavas senlejas dabas skatiem. Finiša vietu - Abavas rumbu nav iespējams nepamanīt, jo pāri visai upei ir 1,2 m augsts ūdenskritums. Finišēt ieteicams upes labajā krastā, tieši pirms upes attekas, kurai pāri iet gājēju tiltiņš, lai pēc tam laivas var nogādāt līdz kempinga teritorijā izveidotajam auto stāvlaukumam.

Šis maršruts nav garš, un ir baudāms bez steigas, būs piemērots arī ģimenēm ar maziem bērniem, kas ilgi nevar nosēdēt laivā. Finišā varēs izbaudīt Abavas rumbas ūdenskritumu un atpūtu, ko nodrošina Abavas rumbas kempinga infrastruktūra.

P.S. Finišējot, vai uzsākot laivu braucienu pie Abavas rumbas jārēķinās ar papildus ieejas maksu Abavas rumbas teritorijā, kuras apmēru var apskatīties kempinga mājas lapā https://www.abavasrumba.lv/lv/page-908586. Ieejas maksas samaksa dod arī iespēju iebraukt un atstāt automašīnas kempinga teritorijā.

Papildus iespējas:

Piedāvājam papildus iespēju iznomāt pārvietojamo kubulu vai pirti, kurus iespējams uzstādīt Abavas upes krastā, kempingu teritorijās, kuros esat plānojuši nakšņot vai pabeigt laivošanas maršrutu, lai relaksētos pēc laivu brauciena!

Apskates objekti maršrutā:

• Sabiles pilsēta - https://visittalsi.com/kur-doties/sabile/
• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv

Maršruts (1 diena)

Sabile - Veģi (maršruta garums 10 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 3,5 h)

Maršruta sākums ir Sabiles pilsētā pie tilta upes labajā krastā. Braucot no pilsētas centra puses, pirms tilta jānogriežas pa kreisi un jābrauc lejā līdz upei. No Sabiles līdz Abavas rumbai, 5 km garumā, upe ir gana plaša, mierīga, un ik pa laikam met kādu līkumu, lutina ar Abavas senlejas dabas skatiem. Pēc 5 km ir Abavas rumba, kuru nav iespējams nepamanīt, jo pāri visai upei ir 1,2 m augsts ūdenskritums. Laivas ūdenskritumam apkārt jāapnes pa upes labo krastu, kur iespējams uzreiz pēc ūdenskrituma turpināt laivot. No Abavas rumbas līdz Veģiem upē ir vienas no straujākajām krācītēm Abavā, kas sniedz iespēju izbaudīt straujāku braucienu. Šajā posmā ir arī Abavas platākā un dziļākā vieta, kuru sauc par "Plateni". Gabaliņu aiz "Platenes" upes labajā krastā ir "Sventes dzirnavas". No dzirnavāg gan pāri palikušas vairs tikai drupas, bet joprojām darbojās trošu ceļš pāri Abavai par kura izbaudīšanu iespējams vienoties ar īpašuma saimnieci. Finišs ir upes labajā krastā, kur upe veic strauju, 90 grādu pagriezienu pa labi,un uzreiz aiz pagrieziena, pirms tilta, jākāpj stāvā krastā, kur atrodas atpūtas vieta.

Apskates objekti maršrutā:

• Sabiles pilsēta - https://visittalsi.com/kur-doties/sabile/
• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas, Trošu ceļš pāri Abavai, tel. +371 26321906

Maršruts (1 diena)

Sabile - Renda (maršruta garums 25 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 7,5 h)

Maršruta sākums ir Sabiles pilsētā pie tilta upes labajā krastā. Braucot no pilsētas centra puses, pirms tilta jānogriežas pa kreisi un jābrauc lejā līdz upei. No Sabiles līdz Abavas rumbai, 5 km garumā, upe ir gana plaša, mierīga, un ik pa laikam met kādu līkumu, lutina ar Abavas senlejas dabas skatiem. Pēc 5 km ir Abavas rumba, kuru nav iespējams nepamanīt, jo pāri visai upei ir 1,2 m augsts ūdenskritums. Laivas ūdenskritumam apkārt jāapnes pa upes labo krastu, kur iespējams uzreiz pēc ūdenskrituma turpināt laivot. Pēc Abavas rumbas upes tecējums paātrinās un ir jūtama civilizācijas atkāpšanās. Straujteces mijas cita pēc citas un upi pārņem daba. Pīles, bebri, stirnas, zivju gārņi, stārķi un vanagi vairs nav nekāds retums. Vietumis upe laužas caur smilšu kāpām. Šajā posmā ir arī Abavas platākā un dziļākā vieta, kuru sauc par "Plateni". Gabaliņu aiz "Platenes" upes labajā krastā ir "Sventes dzirnavas". No dzirnavāg gan pāri palikušas vairs tikai drupas, bet joprojām darbojās trošu ceļš pāri Abavai par kura izbaudīšanu iespējams vienoties ar īpašuma saimnieci. Tuvojoties Rendai Abava atgriežas civilizācijā. Upes tecējums kļūst pavisam rāms. Finišs ir upes kreisajā krastā, uzreiz pēc Rendas tilta pār Abavu. Šeit ir ērta izkāpšanas vieta, un iespēja nobaudīt kādu maltīti vietējajā krodziņā.

Apskates objekti maršrutā:

• Sabiles pilsēta – https://visittalsi.com/kur-doties/sabile/
• Abavas rumba – https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas, Trošu ceļš pāri Abavai, tel. +371 26321906
• Māras kambari – trīs alas gaišajā smilšakmenī Abavas labā krasta sāngravā, apmēram 6 km augšpus Rendas un 400 m uz Austrumiem no Jaunlanku mājām.
• Laupītāju ala – Abavas labā pamatkrasta nogāzes vidū – aptuveni 250 metru no Māras kambariem uz austrumu pusi pa mežonīgu gravu – var nonākt līdz Laupītāju alai. Mēļo, ka 19. gadsimtā laupītāji uzbrukuši laivām, kas braukušas pa Abavas upi, un mantu viņi slēpuši šajā alā. Alā var ieiet pietupjoties, pēc tam gan kādu brīdi varot iztaisnoties visā augumā, bet tad atkal, lai tiktu uz priekšu, jālien uz vēdera. Šādi alu varot izložņāt 11 metru dziļumā.  

Maršruts (1 diena)

Abavas rumba - Veģi (maršruta garums 5 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 1,5 h)

Maršruta sākums ir Abavas rumbas kempinga teritorijā. Šajā maršrutā jau no paša sākuma ir straujteces, kuras mijas cita pēc citas un upi pārņem daba. Pīles, bebri, stirnas, zivju gārņi, stārķi un vanagi vairs nav nekāds retums. Vietumis upe laužas caur smilšu kāpām. Šajā posmā ir arī Abavas platākā un dziļākā vieta, kuru sauc par "Plateni". Gabaliņu aiz "Platenes" upes labajā krastā ir "Sventes dzirnavas". No dzirnavāg gan pāri palikušas vairs tikai drupas, bet joprojām darbojās trošu ceļš pāri Abavai par kura izbaudīšanu iespējams vienoties ar īpašuma saimnieci. Finišs ir upes labajā krastā, kur upe veic strauju, 90 grādu pagriezienu pa labi,un uzreiz aiz pagrieziena, pirms tilta, jākāpj stāvā krastā, kur atrodas atpūtas vieta.

P.S. Šajā maršrutā ir jārēķinās ar papildus ieejas maksu Abavas rumbas teritorijā, kuras apmēru var apskatīties kempinga mājas lapā  https://www.abavasrumba.lv/lv/page-908586. Ieejas maksas samaksa dod arī iespēju iebraukt un atstāt automašīnas kempinga teritorijā.

Apskates objekti maršrutā:

• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas, Trošu ceļš pāri Abavai, tel. +371 26321906

Maršruts (1 diena)

Abavas rumba - Renda (maršruta garums 20 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 6 h)

Maršruta sākums ir Abavas rumbas kempinga teritorijā. Šajā maršrutā jau no paša sākuma ir straujteces, kuras mijas cita pēc citas un upi pārņem daba. Pīles, bebri, stirnas, zivju gārņi, stārķi un vanagi vairs nav nekāds retums. Vietumis upe laužas caur smilšu kāpām. Šajā posmā ir arī Abavas platākā un dziļākā vieta, kuru sauc par "Plateni". Gabaliņu aiz "Platenes" upes labajā krastā ir "Sventes dzirnavas". No dzirnavāg gan pāri palikušas vairs tikai drupas, bet joprojām darbojās trošu ceļš pāri Abavai par kura izbaudīšanu iespējams vienoties ar īpašuma saimnieci. Tuvojoties Rendai Abava atgriežas civilizācijā. Upes tecējums kļūst pavisam rāms. Finišs ir upes kreisajā krastā, uzreiz pēc Rendas tilta pār Abavu. Šeit ir ērta izkāpšanas vieta, un iespēja nobaudīt kādu maltīti vietējajā krodziņā.

P.S. Šajā maršrutā ir jārēķinās ar papildus ieejas maksu Abavas rumbas teritorijā, kuras apmēru var apskatīties kempinga mājas lapā  https://www.abavasrumba.lv/lv/page-908586. Ieejas maksas samaksa dod arī iespēju iebraukt un atstāt automašīnas kempinga teritorijā.

Apskates objekti maršrutā:

• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas, Trošu ceļš pāri Abavai, tel. +371 26321906
• Māras kambari - Trīs alas gaišajā smilšakmenī Abavas labā krasta sāngravā, apmēram 6 km augšpus Rendas un 400 m uz Austrumiem no Jaunlanku mājām.
• Laupītāju ala - Abavas labā pamatkrasta nogāzes vidū – aptuveni 250 metru no Māras kambariem uz austrumu pusi pa mežonīgu gravu – var nonākt līdz Laupītāju alai. Mēļo, ka 19. gadsimtā laupītāji uzbrukuši laivām, kas braukušas pa Abavas upi, un mantu viņi slēpuši šajā alā. Alā var ieiet pietupjoties, pēc tam gan kādu brīdi varot iztaisnoties visā augumā, bet tad atkal, lai tiktu uz priekšu, jālien uz vēdera. Šādi alu varot izložņāt 11 metru dziļumā. 

Maršruts (1 diena)

Veģi - Renda (maršruta garums 15 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 4,5 h)

Maršruta sākums ir atpūtas vietā pirms Veģu tilta, upes labajā krastā, stāvā kalnā, no kura ar visu inventāru jātiek lejā līdz upei (braucot no Veģu puses, pirms tilta jānogriežas pa kreisi).  Šajā maršrutā ir iespējams baudīt dabu, upes krastos ir meži. Tuvojoties Rendai Abava atgriežas civilizācijā. Upes tecējums kļūst pavisam rāms. Finišs ir upes kreisajā krastā, uzreiz pēc Rendas tilta pār Abavu. Šeit ir ērta izkāpšanas vieta, un iespēja nobaudīt kādu maltīti vietējajā krodziņā.

P.S. Lūgums starta vietā automašīnas neatstāt stāvēšanai laikā kamēs paši laivojat, jo atpūtas vieta ir neliela un atstātās automašīnas traucē lauvu transportēšanas, invēntāra izsniegšanas un saņemšanas procesus. Auto ilgākaj stāvēšanai ir iespēja novietot šosejas malā pirms nogriešanās uz atpūtas vietu!

Apskates objekti maršrutā:

• Māras kambari - Trīs alas gaišajā smilšakmenī  Abavas labā krasta sāngravā, apmēram 6 km augšpus Rendas un 400 m uz Austrumiem no Jaunlanku mājām.
• Laupītāju ala - Abavas labā pamatkrasta nogāzes vidū – aptuveni 250 metru no Māras kambariem uz austrumu pusi pa mežonīgu gravu – var nonākt līdz Laupītāju alai. Mēļo, ka 19. gadsimtā laupītāji uzbrukuši laivām, kas braukušas pa Abavas upi, un mantu viņi slēpuši šajā alā. Alā var ieiet pietupjoties, pēc tam gan kādu brīdi varot iztaisnoties visā augumā, bet tad atkal, lai tiktu uz priekšu, jālien uz vēdera. Šādi alu varot izložņāt 11 metru dziļumā.

Maršruts (2 dienas)

Kandava - Sabile (maršruta garums 24 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 7,5 h)

Maršruta sākas Kandavā pie akmens tilta. Sākumā upe ir ar daudziem līkumiņiem, vēlāk, pie nepabeigtā tilta (Zvejnieku tilts) sākas pirmā Abavas straujtece. Turpmāk upe sāk plūst pa plašu ieleju, kurā aiz katra līkuma vērojamas gleznainas dabas ainavas un pa ceļam apskatāmi vairāki dabas un tūrisma objekti. Pāris kilometrus aiz Plostu tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta "Zviedru cepure" ar rodeļu trasi, kafejnīcu, bagiju trasi. Tieši pirms "Zviedru cepures" labajā upes krastā ir trošu ceļš pāri Abavai un plašā Z/S "Drubazu" saimniecība, kurā iespējams degustēt vietējos vīnus, iziet botānisko taku un apbrīnot savvaļas govis. Maršruta beigas ir Sabilē, pirms tilta, upes labajā krastā, kur ir ērta izkāpšanas vieta.

P.S. Maršrutā upes krastos ir vairāki labiekārtoti privātīpašumi, kurus lūgums respektēt, neizkāpt tajos bez saskaņošanas, to teritorijās un citās vietās neatstāt atkritumus!

Papildus iespējas:

Piedāvājam papildus iznomāt pārvietojamo kubulu vai pirti, kurus iespējams uzstādīt Abavas upes krastā, kempingu teritorijās, kuros esat plānojuši nakšņot vai pabeigt laivošanas maršrutu, lai relaksētos pēc laivu brauciena!

Nakšņošanas iespējas:

• "Plosti" brīvdienu mājas https://www.facebook.com/PlostiCamping
• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts

Apskates objekti maršrutā:

• Akmens mūra tilts Kandavā - vecākais laukakmens tilts Latvijā, uzbūvēts 1873. gadā.
• Čužu purva taka ir dabas liegums 1 km no Kandavas, Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas taka 4,4 km garumā, kas iepazīstina ar vienīgo krūmu čužas savvaļas augšanas vietu Latvijā un aizved līdz sēravotam. Teritorijā ir izveidotas arī labiekārtotas atpūtas vietas Abavas upes krastā.
• Zvejnieku tilts - nepabeigts dzelzsbetona tilts pāri Abavai. Aiz tilta labajā krastā var piestāt un paieties pa ieleju uz augšu, priecājoties par skaistu, Toskānai raksturīgu vīnogu lauku skatu un apbūvi.
• Velnakmens un Velnala ir ļoti populārs tūrisma apskates objekts, kas iekļauts vairākos tūrisma maršrutos, un to iespējams sasniegt ar kājām piestājot upes kreisajā krastā. Velnakmens ir ovāls akmens ar apkārtmēru 15 m, no kura paveras skats uz Abavas senleju. Līdzās, nokāpjot gravā ir smilšakmens atsegums ar divām alām. Lielākā no tām ir Velnala. Tās garums 8,5 m, augstums 2,4 m, platums ~ 1 m. Attālums no upes ap 100 m.
• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" - plašāk par atpūtas bāzi https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" - plašāk par saimniecībā piedāvātajie pakalpojumiem https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Sabiles sidrs - iespējamas ekskursijas un sidra degustācija. Sīkāka informācija https://www.sabilessidrs.lv

Maršruts (2 dienas)

Kandava - Abavas rumba (maršruta garums ~30 km)

Maršruta sākas Kandavā pie akmens tilta. Sākumā upe ir ar daudziem līkumiņiem, vēlāk, pie nepabeigtā tilta (Zvejnieku tilts) sākas pirmā Abavas straujtece. Turpmāk upe sāk plūst pa plašu ieleju, kurā aiz katra līkuma vērojamas gleznainas dabas ainavas un pa ceļam apskatāmi vairāki dabas un tūrisma objekti. Pāris kilometrus aiz Plostu tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta "Zviedru cepure" ar rodeļu trasi, kafejnīcu, bagiju trasi. Tieši pirms "Zviedru cepures" labajā upes krastā ir trošu ceļš pāri Abavai un plašā Z/S "Drubazu" saimniecība, kurā iespējams degustēt vietējos vīnus, iziet botānisko taku un apbrīnot savvaļas govis. Sabiles pilsētā upes labajā krastā pirms un pēc tilta ir ērtas vietas, kur piestāt un apskatīties Sabiles pilsētu. No Sabiles līdz Abavas rumbai ir palikuši 5 km pa gana plašu, mierīgu upi, kas ik pa laikam met kādu līkumu un lutina ar Abavas senlejas dabas skatiem. Finiša vietu - Abavas rumbu, nav iespējams nepamanīt, jo pāri visai upei ir 1,2 m augsts ūdenskritums. Finišēt ieteicams upes labajā krastā, tieši pirms upes attekas, kurai pāri iet gājēju tiltiņš, lai pēc tam laivas var nogādāt līdz kempinga teritorijā izveidotajam auto stāvlaukumam.

P.S. Maršrutā upes krastos ir vairāki labiekārtoti privātīpašumi, kurus lūgums respektēt, neizkāpt tajos bez saskaņošanas, to teritorijās un citās vietās neatstāt atkritumus!

P.S. Finišējot, vai uzsākot laivu braucienu pie Abavas rumbas jārēķinās ar papildus ieejas maksu Abavas rumbas teritorijā, kuras apmēru var apskatīties kempinga mājas lapā https://www.abavasrumba.lv/lv/page-908586. Ieejas maksas samaksa dod arī iespēju iebraukt un atstāt automašīnas kempinga teritorijā.

Papildus iespējas:

Piedāvājam papildus iznomāt pārvietojamo kubulu vai pirti, kurus iespējams uzstādīt Abavas upes krastā, kempingu teritorijās, kuros esat plānojuši nakšņot vai pabeigt laivošanas maršrutu, lai relaksētos pēc laivu brauciena!

Nakšņošanas iespējas maršrutā:

• "Plosti" brīvdienu mājas https://www.facebook.com/PlostiCamping
• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts

Apskates objekti maršrutā:

• Akmens mūra tilts Kandavā - vecākais laukakmens tilts Latvijā, uzbūvēts 1873. gadā.
• Čužu purva taka ir dabas liegums 1 km no Kandavas, Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas taka 4,4 km garumā, kas iepazīstina ar vienīgo krūmu čužas savvaļas augšanas vietu Latvijā un aizved līdz sēravotam. Teritorijā ir izveidotas arī labiekārtotas atpūtas vietas Abavas upes krastā.
• Zvejnieku tilts - nepabeigts dzelzsbetona tilts pāri Abavai. Aiz tilta labajā krastā var piestāt un paieties pa ieleju uz augšu, priecājoties par skaistu, Toskānai raksturīgu vīnogu lauku skatu un apbūvi.
• Velnakmens un Velnala ir ļoti populārs tūrisma apskates objekts, kas iekļauts vairākos tūrisma maršrutos, un to iespējams sasniegt ar kājām piestājot upes kreisajā krastā. Velnakmens ir ovāls akmens ar apkārtmēru 15 m, no kura paveras skats uz Abavas senleju. Līdzās, nokāpjot gravā ir smilšakmens atsegums ar divām alām. Lielākā no tām ir Velnala. Tās garums 8,5 m, augstums 2,4 m, platums ~ 1 m. Attālums no upes ap 100 m.
• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" - plašāk par atpūtas bāzi https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" - plašāk par saimniecībā piedāvātajie pakalpojumiem https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Sabiles sidrs - iespējamas ekskursijas un sidra degustācija. Sīkāka informācija https://www.sabilessidrs.lv
• Sabiles pilsēta - https://visittalsi.com/kur-doties/sabile/
• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv

Maršruts (2 dienas)

Kandava - Veģi (maršruta garums ~35 km)

Maršruts sākas Kandavā pie akmens tilta. Sākumā upe ir ar daudziem līkumiņiem, vēlāk, pie nepabeigtā tilta (Zvejnieku tilts) sākas pirmā Abavas straujtece. Turpmāk upe sāk plūst pa plašu ieleju, kurā aiz katra līkuma vērojamas gleznainas dabas ainavas un pa ceļam apskatāmi vairāki dabas un tūrisma objekti, kā piemēram Velnakmens un Velnala. Pāris kilometrus aiz Plostu tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta "Zviedru cepure" ar rodeļu trasi, kafejnīcu, bagiju trasi. Tieši pirms "Zviedru cepures" labajā upes krastā ir trošu ceļš pāri Abavai un plašā Z/S "Drubazu" saimniecība, kurā iespējams degustēt vietējos vīnus, iziet botānisko taku un apbrīnot savvaļas govis. Sabiles pilsētā upes labajā krastā pirms un pēc tilta ir ērtas vietas, kur piestāt un apskatīties Sabiles pilsētu. No Sabiles līdz Abavas rumbai, 5 km garumā, upe ir gana plaša, mierīga, un ik pa laikam met kādu līkumu, lutina ar Abavas senlejas dabas skatiem. Abavas rumba nav iespējams nepamanīt, jo pāri visai upei ir 1,2 m augsts ūdenskritums. Laivas ūdenskritumam apkārt jāapnes pa upes labo krastu, kur iespējams uzreiz pēc ūdenskrituma turpināt laivot. No Abavas rumbas līdz Veģiem upē ir vienas no straujākajām krācītēm Abavā, kas sniedz iespēju izbaudīt straujāku braucienu. Šajā posmā ir arī Abavas platākā un dziļākā vieta, kuru sauc par "Plateni". Gabaliņu aiz "Platenes" upes labajā krastā ir "Sventes dzirnavas". No dzirnavām gan pāri palikušas vairs tikai drupas, bet joprojām darbojās trošu ceļš pāri Abavai, par kura izbaudīšanu iespējams vienoties ar īpašuma saimnieci. Finišs ir upes labajā krastā, kur upe veic strauju, 90 grādu pagriezienu pa labi,un uzreiz aiz pagrieziena, pirms tilta, jākāpj stāvā krastā, kur atrodas atpūtas vieta.

P.S. Maršrutā upes krastos ir vairāki labiekārtoti privātīpašumi, kurus lūgums respektēt, neizkāpt tajos bez saskaņošanas, to teritorijās un citās vietās neatstāt atkritumus!

Papildus iespējas:

Piedāvājam papildus iznomāt pārvietojamo kubulu vai pirti, kurus iespējams uzstādīt Abavas upes krastā, kempingu teritorijās, kuros esat plānojuši nakšņot vai pabeigt laivošanas maršrutu, lai relaksētos pēc laivu brauciena!

Nakšņošanas iespējas maršrutā:

• "Plosti" brīvdienu mājas https://www.facebook.com/PlostiCamping
• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Abavas rumba https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas (atrodas strap Abavas rumbu un Veģiem), tel. +371 26321906

Apskates objekti maršrutā:

• Akmens mūra tilts Kandavā - vecākais laukakmens tilts Latvijā, uzbūvēts 1873. gadā.
• Čužu purva taka ir dabas liegums 1 km no Kandavas, Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas taka 4,4 km garumā, kas iepazīstina ar vienīgo krūmu čužas savvaļas augšanas vietu Latvijā un aizved līdz sēravotam. Teritorijā ir izveidotas arī labiekārtotas atpūtas vietas Abavas upes krastā.
• Zvejnieku tilts - nepabeigts dzelzsbetona tilts pāri Abavai. Aiz tilta labajā krastā var piestāt un paieties pa ieleju uz augšu, priecājoties par skaistu, Toskānai raksturīgu vīnogu lauku skatu un apbūvi.
• Velnakmens un Velnala ir ļoti populārs tūrisma apskates objekts, kas iekļauts vairākos tūrisma maršrutos, un to iespējams sasniegt ar kājām piestājot upes kreisajā krastā. Velnakmens ir ovāls akmens ar apkārtmēru 15 m, no kura paveras skats uz Abavas senleju. Līdzās, nokāpjot gravā ir smilšakmens atsegums ar divām alām. Lielākā no tām ir Velnala. Tās garums 8,5 m, augstums 2,4 m, platums ~ 1 m. Attālums no upes ap 100 m.
• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" - plašāk par atpūtas bāzi https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" - plašāk par saimniecībā piedāvātajie pakalpojumiem https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Sabiles sidrs - iespējamas ekskursijas un sidra degustācija. Sīkāka informācija https://www.sabilessidrs.lv
• Sabiles pilsēta - https://visittalsi.com/kur-doties/sabile/
• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas, Trošu ceļš pāri Abavai, tel. +371 26321906

Maršruts (2 vai 3 dienas)

Kandava - Renda (maršruta garums ~50 km)

Maršruts sākas Kandavā pie akmens tilta. Sākumā upe ir ar daudziem līkumiņiem, vēlāk, pie nepabeigtā tilta (Zvejnieku tilts) sākas pirmā Abavas straujtece. Turpmāk upe sāk plūst pa plašu ieleju, kurā aiz katra līkuma vērojamas gleznainas dabas ainavas un pa ceļam apskatāmi vairāki dabas un tūrisma objekti, kā piemēram Velnakmens un Velnala. Pāris kilometrus aiz Plostu tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta "Zviedru cepure" ar rodeļu trasi, kafejnīcu, bagiju trasi. Tieši pirms "Zviedru cepures" labajā upes krastā ir trošu ceļš pāri Abavai un plašā Z/S "Drubazu" saimniecība, kurā iespējams degustēt vietējos vīnus, iziet botānisko taku un apbrīnot savvaļas govis. Sabiles pilsētā upes labajā krastā pirms un pēc tilta ir ērtas vietas, kur piestāt un apskatīties Sabiles pilsētu. No Sabiles līdz Abavas rumbai, 5 km garumā, upe ir gana plaša, mierīga, un ik pa laikam met kādu līkumu, lutina ar Abavas senlejas dabas skatiem. Abavas rumba nav iespējams nepamanīt, jo pāri visai upei ir 1,2 m augsts ūdenskritums. Laivas ūdenskritumam apkārt jāapnes pa upes labo krastu, kur iespējams uzreiz pēc ūdenskrituma turpināt laivot. No Abavas rumbas līdz Veģiem upē ir vienas no straujākajām krācītēm Abavā, kas sniedz iespēju izbaudīt straujāku braucienu. Šajā posmā ir arī Abavas platākā un dziļākā vieta, kuru sauc par "Plateni". Gabaliņu aiz "Platenes" upes labajā krastā ir "Sventes dzirnavas". No dzirnavām gan pāri palikušas vairs tikai drupas, bet joprojām darbojās trošu ceļš pāri Abavai, par kura izbaudīšanu iespējams vienoties ar īpašuma saimnieci.  Tuvojoties Rendai Abava atgriežas civilizācijā. Upes tecējums kļūst pavisam rāms. Finišs ir upes kreisajā krastā, uzreiz pēc Rendas tilta pār Abavu. Šeit ir ērta izkāpšanas vieta, un iespēja nobaudīt kādu maltīti vietējajā krodziņā.

P.S. Maršrutā upes krastos ir vairāki labiekārtoti privātīpašumi, kurus lūgums respektēt, neizkāpt tajos bez saskaņošanas, to teritorijās un citās vietās neatstāt atkritumus!

Papildus iespējas:

Piedāvājam papildus iznomāt pārvietojamo kubulu vai pirti, kurus iespējams uzstādīt Abavas upes krastā, kempingu teritorijās, kuros esat plānojuši nakšņot vai pabeigt laivošanas maršrutu, lai relaksētos pēc laivu brauciena!

Nakšņošanas iespējas maršrutā:

• "Plosti" brīvdienu mājas https://www.facebook.com/PlostiCamping
• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas (atrodas starp Abavas rumbu un Veģiem), tel. +371 26321906

Apskates objekti maršrutā:

• Akmens mūra tilts Kandavā - vecākais laukakmens tilts Latvijā, uzbūvēts 1873. gadā.
• Čužu purva taka ir dabas liegums 1 km no Kandavas, Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas taka 4,4 km garumā, kas iepazīstina ar vienīgo krūmu čužas savvaļas augšanas vietu Latvijā un aizved līdz sēravotam. Teritorijā ir izveidotas arī labiekārtotas atpūtas vietas Abavas upes krastā.
• Zvejnieku tilts - nepabeigts dzelzsbetona tilts pāri Abavai. Aiz tilta labajā krastā var piestāt un paieties pa ieleju uz augšu, priecājoties par skaistu, Toskānai raksturīgu vīnogu lauku skatu un apbūvi.
• Velnakmens un Velnala ir ļoti populārs tūrisma apskates objekts, kas iekļauts vairākos tūrisma maršrutos, un to iespējams sasniegt ar kājām piestājot upes kreisajā krastā. Velnakmens ir ovāls akmens ar apkārtmēru 15 m, no kura paveras skats uz Abavas senleju. Līdzās, nokāpjot gravā ir smilšakmens atsegums ar divām alām. Lielākā no tām ir Velnala. Tās garums 8,5 m, augstums 2,4 m, platums ~ 1 m. Attālums no upes ap 100 m.
• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" - plašāk par atpūtas bāzi https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" - plašāk par saimniecībā piedāvātajie pakalpojumiem https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Sabiles sidrs - iespējamas ekskursijas un sidra degustācija. Sīkāka informācija https://www.sabilessidrs.lv
• Sabiles pilsēta - https://visittalsi.com/kur-doties/sabile/
• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas, Trošu ceļš pāri Abavai, tel. +371 26321906
• Māras kambari - Trīs alas gaišajā smilšakmenī Abavas labā krasta sāngravā, apmēram 6 km augšpus Rendas un 400 m uz Austrumiem no Jaunlanku mājām.
• Laupītāju ala - Abavas labā pamatkrasta nogāzes vidū – aptuveni 250 metru no Māras kambariem uz austrumu pusi pa mežonīgu gravu – var nonākt līdz Laupītāju alai. Mēļo, ka 19. gadsimtā laupītāji uzbrukuši laivām, kas braukušas pa Abavas upi, un mantu viņi slēpuši šajā alā. Alā var ieiet pietupjoties, pēc tam gan kādu brīdi varot iztaisnoties visā augumā, bet tad atkal, lai tiktu uz priekšu, jālien uz vēdera. Šādi alu varot izložņāt 11 metru dziļumā.

Maršruts (2 dienas)

Plosti - Renda (maršruta garums ~35 km)

Maršruta sākums ir Plostos pie tilta pār Abavas upi, vai citā tuvumā esošā piemērotā vietā. Upe šajā posmā jau ir kļuvusi platāka un līkumi arī vairāk nav tik bieži, bet aizvien ir pietiekami daudz, lai radītu interesi sasniegt nākamo līkumu un redzēt, kāds skats aiz tā pavērsies. Pāris kilometrus aiz Plostu tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta "Zviedru cepure" ar rodeļu trasi, kafejnīcu, bagiju trasi. Tieši pirms "Zviedru cepures" labajā upes krastā ir trošu ceļš pāri Abavai un plašā Z/S "Drubazu" saimniecība, kurā iespējams degustēt vietējos vīnus, iziet botānisko taku un apbrīnot savvaļas govis. Sabiles pilsētā upes labajā krastā pirms un pēc tilta ir ērtas vietas, kur piestāt un apskatīties Sabiles pilsētu. Pēc Sabiles līdz Abavas rumbai 5 km garumā upe ir gana plaša un mierīga, kas ik pa laikam met kādu līkumu un lutina ar Abavas senlejas dabas skatiem. Abavas rumbu nav iespējams nepamanīt, jo pāri visai upei ir 1,2 m augsts ūdenskritums. Laivas ūdenskritumam apkārt jāapnes pa upes labo krastu, kur iespējams uzreiz pēc ūdenskrituma turpināt laivot. No Abavas rumbas līdz Veģiem upē ir vienas no straujākajām krācītēm Abavā, kas sniedz iespēju izbaudīt straujāku braucienu. Šajā posmā ir arī Abavas platākā un dziļākā vieta, kuru sauc par "Plateni". Gabaliņu aiz "Platenes" upes labajā krastā ir "Sventes dzirnavas". No dzirnavāg gan pāri palikušas vairs tikai drupas, bet joprojām darbojās trošu ceļš pāri Abavai par kura izbaudīšanu iespējams vienoties ar īpašuma saimnieci. Tuvojoties Rendai Abava atgriežas civilizācijā. Upes tecējums kļūst pavisam rāms. Finišs ir upes kreisajā krastā, uzreiz pēc Rendas tilta pār Abavu. Šeit ir ērta izkāpšanas vieta, un iespēja nobaudīt kādu maltīti vietējajā krodziņā.

Papildus iespējas:

Piedāvājam papildus iznomāt pārvietojamo kubulu vai pirti, kurus iespējams uzstādīt Abavas upes krastā, kempingu teritorijās, kuros esat plānojuši nakšņot vai pabeigt laivošanas maršrutu, lai relaksētos pēc laivu brauciena!

Nakšņošanas iespējas maršrutā:

• Abavas rumba - https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas (atrodas strap Abavas rumbu un Veģiem), tel. +371 26321906

Apskates objekti maršrutā:

• Atpūtas bāze "Zviedru cepure" – plašāk par atpūtas bāzi https://www.facebook.com/zviedrucepure
• Saimniecība Z/S "Drubazas" – plašāk par saimniecībā piedāvātajie pakalpojumiem https://www.facebook.com/drubazasvins/?fref=ts
• Sabiles sidrs – iespējamas ekskursijas un sidra degustācija. Sīkāka informācija https://www.sabilessidrs.lv
• Sabiles pilsēta – https://visittalsi.com/kur-doties/sabile/
• Abavas rumba – https://www.abavasrumba.lv
• Sventes Dzirnavas, Trošu ceļš pāri Abavai, tel. +371 26321906
• Māras kambari – Trīs alas gaišajā smilšakmenī Abavas labā krasta sāngravā, apmēram 6 km augšpus Rendas un 400 m uz Austrumiem no Jaunlanku mājām.
• Laupītāju ala – Abavas labā pamatkrasta nogāzes vidū – aptuveni 250 metru no Māras kambariem uz austrumu pusi pa mežonīgu gravu – var nonākt līdz Laupītāju alai. Mēļo, ka 19. gadsimtā laupītāji uzbrukuši laivām, kas braukušas pa Abavas upi, un mantu viņi slēpuši šajā alā. Alā var ieiet pietupjoties, pēc tam gan kādu brīdi varot iztaisnoties visā augumā, bet tad atkal, lai tiktu uz priekšu, jālien uz vēdera. Šādi alu varot izložņāt 11 metru dziļumā.

Maršruts (2 vai 3 dienas)

Renda - Nabas ezers (maršruta garums ~45 km)

Maršruta sākums ir Rendā pie tilta. Abavas posms, ko mēdz dēvēt par mežonīgo. Upe pārsvarā plūst pa neapdzīvotām teritorijām, mežiem, vien tuvojoties Ventai, parādās mājas. Vēl 5 km aiz Rendas Abava turpina savu lēno tecējumu, līdz to pārtrauc pirmā straujtece un ainava izmainās pilnībā. Ar krūmiem un lapu kokiem noaugušos krastus nomaina skuju koki, upes dibens kļūst akmeņains, bet ūdens dzidrs, straujteces mijas ar lēnākiem posmiem, krastos nereti ir smilšakmens un dolomīta atsegumi. Šajā posmā no meža laivotājos noraugās simtiem ieinteresētu acu pāru. Bieži ir gadījumi, kad naktī pie ugunskura atstātais pārtikas maisiņš ir meža dzīvnieku krietni izrevidēts. Upes krastos ir dažas publiskas Valsts mežu apmetnes vietas, kā arī iespēja pašiem veidot savējās. Tuvojoties Ventai Abava kļūst šaurāka, dziļāka un straujāka. Kā labs orentieris aptuveni 5km pirms ietekas Ventā ir ap 30m augstā Galmicu klints upes kreisajā krastā. Te var noķert skaistus foto  kadrus gan ar atsegumiem, gan ar zibens pāršķeltu akmeni, gan ar skaisto zemūdens pasauli dzidrajā ūdenī. Ielaivojot Ventā jāgriežas pa labi un jāturpina brauciens pa Ventu aptuveni 8 km līdz kanālam upes kreisajā krastā, kas savieno Ventu ar Nabas ezeru. Lai atrastu kanālu vislabākais orentieris būs augstsprieguma elektrolīnija, kas iet pāri visai Ventas upei. Uzreiz aiz tās arī jāmeklē kanāls upes kreisajā krastā. Iebraucot Nabas ezerā jālaivo tam taisni pāri līdz publiskam stāvlaukumam šosejas malā.

Nakšņošanas iespējas maršrutā:

• Maršruta laikā dažas Valsts mežu iekārtotas atpūtas vietas, vai pašu veidotas apmetnes vietas.
• Maršruta beigās: Kempings "Nabīte" https://www.facebook.com/kempingsnabite/

Apskates objekti maršrutā:

• Zilumu ieži - smilšakmens atsegumi, vietām līdz 15m augstumā, lielākoties apauguši ar kokiem.
• Galmicu klints - aptuveni 5 km pirms Abavas ietekas Ventā. 30 m augsts un 70 m garš balti-sarkans smilšakmens atsegums Abavas kreisajā krastā. Pašā upes malā redzami augsti atsegumi. Austrumu pusē atrodas dziļa un aizaugusi grava, kur pa stāvu taku iespējams uzkāpt kraujā, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz Abavas ieleju.
• Lējēju (Sildruvu) klints - Abavas labajā krastā ar nelielu ūdenskritumu.
• Muižarāju klints - 15 m augstas Abavas svītas smilšakmens klintis. Smilšakmens, māli un smilšmāli. Augšējā daļā - dzeltenīgs smilšakmens. Tieši šeit tika pirmoreiz izdalīta Abavas svīta. 

Maršruts (1 diena)

Rindas ciems - Irbene (maršruta garums 9 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 2,5 h)

Maršruta sākums ir Rindas ciemā pie tilta pār Rindas upi, vai citā, iepriekš saskaņotā vietā. Pirmie 5 km ir Rindas upes lejtece, kur ir  laba straume, melnalkšņu alejas un tuneļi, asi un bieži līkumi. Pēc satekas ar Stendes upi sākas Irbes upe. Tā kļūst platāka, krasti kļūst augstāki, bet gar ūdens malu vēl aizvien zarus piņķējot aug melnalkšņi. Vairāk nav strauji, cilpveida līkumi, upe plūst krietni dižciltīgāk. Krūmājus un pļavas nomaina priežu mežs. Sākas gleznainās vecupes, kas ik pa brīdim dažādo Irbes krastu ainavu. Pēc 4 km tecējuma parādās vecā Lāžu tilta balsti un pārpalikušās konstrukcijas. Šis arī ir finiša punkts, upes kreisajā krastā.

Apskates objekti maršrutā:

• Irbenes Radioteleskops - https://www.virac.eu/ekskursijas

Maršruts (1 diena)

Rindas ciems - Miķeļbāka (maršruta garums 24 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 7,5 h)

Maršruta sākums ir Rindas ciemā pie tilta pār Rindas upi, vai citā, iepriekš saskaņotā vietā. Pirmie 5 km ir Rindas upes lejtece, kur ir  laba straume, melnalkšņu alejas un tuneļi, asi un bieži līkumi. Pēc satekas ar Stendes upi sākas Irbes upe. Tā kļūst platāka, krasti kļūst augstāki, bet gar ūdens malu vēl aizvien zarus piņķējot aug melnalkšņi. Vairāk nav strauji, cilpveida līkumi, upe plūst krietni dižciltīgāk. Krūmājus un pļavas nomaina priežu mežs. Sākas gleznainās vecupes, kas ik pa brīdim dažādo Irbes krastu ainavu. Pēc 4 km tecējuma parādās vecā Lāžu tilta balsti un pārpalikušās konstrukcijas. Aiz Lāžu tilta Irbe pagriež savu tecējumu paralēli jūrai. Labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim parādās saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Finiša vieta ir upes kreisajā krastā, kur uz kokiem ar sarkanu vai zaļu krāsu ir apzīmējumi "P2", šeit arī pie jūras smilšu kāpas brauciens beidzas.

Upes krastos ir vairākas iekārtotas nakšņošanas vietas, kā arī iespējas iekārtot pašiem savējās.

Apskates objekti maršrutā:

• Irbenes Radioteleskops - https://www.virac.eu/ekskursijas
• Miķeļbāka - https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mikelbaka

Maršruts (1 diena)

Irbene - Miķeļbāka (maršruta garums 15 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 4,5 h)

Maršruta sākums ir upes kreisajā krastā, Irbenes radiolokatora apkaimē, vietā, kur agrāk bijis vecais Lāžu tilts. Upe no šejienes pagriež savu tecējumu paralēli jūrai. Labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim parādās saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Finiša vieta ir upes kreisajā krastā, kur uz kokiem ar sarkanu vai zaļu krāsu ir apzīmējumi "P2", šeit arī pie jūras smilšu kraujas brauciens beidzas.

Apskates objekti maršrutā:

• Irbenes Radioteleskops - https://www.virac.eu/ekskursijas
• Miķeļbāka - https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mikelbaka

Maršruts (1 diena)

Irbene - Lielirbes tilts (maršruta garums 25 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 8 h)

Maršruta sākums ir upes kreisajā krastā, Irbenes radiolokatora apkaimē, vietā, kur agrāk bijis vecais Lāžu tilts. Upe no šejienes pagriež savu tecējumu paralēli jūrai. Labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim parādās saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Kad upē parādās liela, kokiem noaugusi sala, beidzas kāpu posms, un ir atlikuši 3,5 km līdz Lielirbes tiltam (Ventspils - Kolka šosejas tilts). Finiša vieta ir zem tilta upes labajā krastā, kur arī pie tilta izbūvēts asfaltēts stāvlaukums. 

Apskates objekti maršrutā:

• Irbenes Radioteleskops - https://www.virac.eu/ekskursijas
• Miķeļbāka - https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mikelbaka

Maršruts (1 diena)

Miķeļbāka - Lielirbes tilts (maršruta garums 10 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 3 h)

Maršruta sākums ir upes kreisajā krastā, Miķeļbākas rajonā (par precīzu starta vietu un nokļūšanu informēsim). Upe ir ar līkumiem un skaistām smilšu kāpām. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Kad upē parādās liela, kokiem noaugusi sala, beidzas kāpu posms, un ir atlikuši 3,5 km līdz Lielirbes tiltam (Ventspils - Kolka šosejas tilts). Finiša vieta ir zem tilta upes labajā krastā, kur arī pie tilta izbūvēts asfaltēts stāvlaukums. 

Apskates objekti maršrutā:

• Miķeļbāka - https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mikelbaka

Maršruts (1 diena)

Miķeļbāka - Jūra (maršruta garums 15 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 4,5 h)

Maršruta sākums ir upes kreisajā krastā, Miķeļbākas rajonā (par precīzu starta vietu un nokļūšanu informēsim). Upe ir ar līkumiem un skaistām smilšu kāpām. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Kad upē parādās liela, kokiem noaugusi sala, beidzas kāpu posms, un ir atlikuši 3,5 km līdz Lielirbes tiltam (Ventspils - Kolka šosejas tilts). No tilta līdz Jūrai ir palikuši aptuveni 5 km ar lēnu straumi. Upe ir plata un pārsvarā sekla, retas ir vietas ar dziļumu „pāri galvai". Krasti zemi un purvaini, ik pa brīdim parādās pa mājai. Pāri upei vietām novilktas trīšu sistēmas zvejas murdu likšanai. Pusceļā līdz jūrai karājas gājēju trošu tiltiņš. Sākoties Irbes ietekas rajonam Jūrā, upes labajā krastā, ir plaša  un gara Valsts mežu atpūtas vieta. Šeit upi no Jūras kreisajā krastā līdz pat ietekai vairs šķir tikai neliela smilšu kāpa (lieliski skati). Finiša vieta ir sākoties Irbes upes ietekas atpūtas vietai upes labajā krastā, kur uz kokiem uzzīmēti "F" burti, šeit arī ir lēzena un ērta izkāpšanas vieta. Pirms finišēšanas ir iespēja aizlaivot līdz pašai Jūrai, kas ir pārsimts metrus uz priekšu no finiša, un tad atlaivot atpakaļ.

Apskates objekti maršrutā:

• Miķeļbāka - https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mikelbaka
• Irbes ieteka Jūrā - https://www.youtube.com/watch?v=2tZ_HDaILto

Maršruts (1 diena)

Lielirbes tilts - Jūra (maršruta garums 5 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 2 h)

Maršruta sākums ir pie Lielirbes tilta (Ventspils - Kolka šosejas tilts) pār Irbes upi, upes labajā krastā, kur izveidots auto stāvlaukums. No tilta līdz Jūrai upe ir ar lēnu straumi, plata un pārsvarā sekla, retas ir vietas ar dziļumu „pāri galvai". Krasti zemi un purvaini, ik pa brīdim parādās pa mājai. Pāri upei vietām novilktas trīšu sistēmas zvejas murdu likšanai. Pusceļā līdz jūrai karājas gājēju trošu tiltiņš. Sākoties Irbes ietekas rajonam Jūrā, upes labajā krastā, ir plaša  un gara Valsts mežu atpūtas vieta. Šeit upi no Jūras kreisajā krastā līdz pat ietekai vairs šķir tikai neliela smilšu kāpa (lieliski skati). Finiša vieta ir sākoties Irbes upes ietekas atpūtas vietai upes labajā krastā, kur uz kokiem uzzīmēti "F" burti, šeit arī ir lēzena un ērta izkāpšanas vieta. Pirms finišēšanas ir iespēja aizlaivot līdz pašai Jūrai, kas ir pārsimts metrus uz priekšu no finiša, un tad atlaivot atpakaļ.

Apskates objekti maršrutā:

• Irbes ieteka Jūrā - https://www.youtube.com/watch?v=2tZ_HDaILto

Maršruts (2 dienas)

Rindas ciems - Miķeļbāka (maršruta garums 24 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 7,5 h)

Maršruta sākums ir Rindas ciemā pie tilta pār Rindas upi, vai citā, iepriekš saskaņotā vietā. Pirmie 5 km ir Rindas upes lejtece, kur ir  laba straume, melnalkšņu alejas un tuneļi, asi un bieži līkumi. Pēc satekas ar Stendes upi sākas Irbes upe. Tā kļūst platāka, krasti kļūst augstāki, bet gar ūdens malu vēl aizvien zarus piņķējot aug melnalkšņi. Vairāk nav strauji, cilpveida līkumi, upe plūst krietni dižciltīgāk. Krūmājus un pļavas nomaina priežu mežs. Sākas gleznainās vecupes, kas ik pa brīdim dažādo Irbes krastu ainavu. Pēc 4 km tecējuma parādās vecā Lāžu tilta balsti un pārpalikušās konstrukcijas. Aiz Lāžu tilta Irbe pagriež savu tecējumu paralēli jūrai. Labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim parādās saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Finiša vieta ir upes kreisajā krastā, kur uz kokiem ar sarkanu vai zaļu krāsu ir apzīmējumi "P2", šeit arī pie jūras smilšu kāpas brauciens beidzas.

Upes krastos ir vairākas iekārtotas nakšņošanas vietas, kā arī iespējas iekārtot pašiem savējās.

Apskates objekti maršrutā:

• Irbenes Radioteleskops - https://www.virac.eu/ekskursijas
• Miķeļbāka - https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mikelbaka

Maršruts (2 dienas)

Rindas ciems - Lielirbes tilts (maršruta garums ~34 km)

Maršruta sākums ir Rindas ciemā pie tilta pār Rindas upi, vai citā, iepriekš saskaņotā vietā. Pirmie 5 km ir Rindas upes lejtece, kur ir  laba straume, melnalkšņu alejas un tuneļi, asi un bieži līkumi. Pēc satekas ar Stendes upi sākas Irbes upe. Tā kļūst platāka, krasti kļūst augstāki, bet gar ūdens malu vēl aizvien zarus piņķējot aug melnalkšņi. Vairāk nav strauji, cilpveida līkumi, upe plūst krietni dižciltīgāk. Krūmājus un pļavas nomaina priežu mežs. Sākas gleznainās vecupes, kas ik pa brīdim dažādo Irbes krastu ainavu. Pēc 4 km tecējuma parādās vecā Lāžu tilta balsti un pārpalikušās konstrukcijas. Aiz Lāžu tilta Irbe pagriež savu tecējumu paralēli jūrai. Labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim parādās saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Kad upē parādās liela, kokiem noaugusi sala, beidzas kāpu posms, un ir atlikuši 3,5 km līdz Lielirbes tiltam (Ventspils - Kolka šosejas tilts). Finiša vieta ir zem tilta upes labajā krastā, kur arī pie tilta izbūvēts asfaltēts stāvlaukums. 

Apskates objekti maršrutā:

• Irbenes Radioteleskops - https://www.virac.eu/ekskursijas
• Miķeļbāka - https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mikelbaka

Maršruts (2 dienas)

Rindas ciems - Jūra (maršruta garums 39 km)

Šis ir viens no populārākajiem un skaistākajiem ūdenstūrisma maršrutiem Latvijā. Maršruta sākums ir Rindas ciemā pie tilta pār Rindas upi, vai citā, iepriekš saskaņotā vietā. Pirmie 5 km ir Rindas upes lejtece, kur ir  laba straume, melnalkšņu alejas un tuneļi, asi un bieži līkumi. Pēc satekas ar Stendes upi sākas Irbes upe. Tā kļūst platāka, krasti kļūst augstāki, bet gar ūdens malu vēl aizvien zarus piņķējot aug melnalkšņi. Vairāk nav strauji, cilpveida līkumi, upe plūst krietni dižciltīgāk. Krūmājus un pļavas nomaina priežu mežs. Sākas gleznainās vecupes, kas ik pa brīdim dažādo Irbes krastu ainavu. Pēc 4 km tecējuma parādās vecā Lāžu tilta balsti un pārpalikušās konstrukcijas. Aiz Lāžu tilta Irbe pagriež savu tecējumu paralēli jūrai. Labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim parādās saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Kad upē parādās liela, kokiem noaugusi sala, beidzas kāpu posms, un ir atlikuši 3,5 km līdz Lielirbes tiltam (Ventspils - Kolka šosejas tilts). No tilta līdz Jūrai ir palikuši aptuveni 5 km ar lēnu straumi. Upe ir plata un pārsvarā sekla, retas ir vietas ar dziļumu „pāri galvai". Krasti zemi un purvaini, ik pa brīdim parādās pa mājai. Pāri upei vietām novilktas trīšu sistēmas zvejas murdu likšanai. Pusceļā līdz jūrai karājas gājēju trošu tiltiņš. Sākoties Irbes ietekas rajonam Jūrā, upes labajā krastā, ir plaša  un gara Valsts mežu atpūtas vieta. Šeit upi no Jūras kreisajā krastā līdz pat ietekai vairs šķir tikai neliela smilšu kāpa (lieliski skati). Finiša vieta ir sākoties Irbes upes ietekas atpūtas vietai upes labajā krastā, kur uz kokiem uzzīmēti "F" burti, šeit arī ir lēzena un ērta izkāpšanas vieta. Pirms finišēšanas ir iespēja aizlaivot līdz pašai Jūrai, kas ir pārsimts metrus uz priekšu no finiša, un tad atlaivot atpakaļ.

Upes krastos ir vairākas iekārtotas nakšņošanas vietas, kā arī iespējas iekārtot pašiem savējās!

Apskates objekti maršrutā:

• Irbenes Radioteleskops - https://www.virac.eu/ekskursijas
• Miķeļbāka - https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mikelbaka
• Irbes ieteka Jūrā - https://www.youtube.com/watch?v=2tZ_HDaILto

Maršruts (2 dienas)

Irbene - Lielirbes tilts (maršruta garums 25 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 8 h)

Maršruta sākums ir upes kreisajā krastā, Irbenes radiolokatora apkaimē, vietā, kur agrāk bijis vecais Lāžu tilts. Upe no šejienes pagriež savu tecējumu paralēli jūrai. Labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim parādās saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Kad upē parādās liela, kokiem noaugusi sala, beidzas kāpu posms, un ir atlikuši 3,5 km līdz Lielirbes tiltam (Ventspils - Kolka šosejas tilts). Finiša vieta ir zem tilta upes labajā krastā, kur arī pie tilta izbūvēts asfaltēts stāvlaukums. 

Apskates objekti maršrutā:

• Irbenes Radioteleskops - https://www.virac.eu/ekskursijas
• Miķeļbāka - https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mikelbaka

Maršruts (2 dienas)

Irbene - Jūra (maršruta garums 30 km)

Maršruta sākums ir upes kreisajā krastā, Irbenes radiolokatora apkaimē, vietā, kur agrāk bijis vecais Lāžu tilts. Upe no šejienes pagriež savu tecējumu paralēli jūrai. Labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim parādās saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. Kad upē parādās liela, kokiem noaugusi sala, beidzas kāpu posms, un ir atlikuši 3,5 km līdz Lielirbes tiltam (Ventspils - Kolka šosejas tilts). No tilta līdz Jūrai ir palikuši aptuveni 5 km ar lēnu straumi. Upe ir plata un pārsvarā sekla, retas ir vietas ar dziļumu „pāri galvai". Krasti zemi un purvaini, ik pa brīdim parādās pa mājai. Pāri upei vietām novilktas trīšu sistēmas zvejas murdu likšanai. Pusceļā līdz jūrai karājas gājēju trošu tiltiņš. Sākoties Irbes ietekas rajonam Jūrā, upes labajā krastā, ir plaša  un gara Valsts mežu atpūtas vieta. Šeit upi no Jūras kreisajā krastā līdz pat ietekai vairs šķir tikai neliela smilšu kāpa (lieliski skati). Finiša vieta ir sākoties Irbes upes ietekas atpūtas vietai upes labajā krastā, kur uz kokiem uzzīmēti "F" burti, šeit arī ir lēzena un ērta izkāpšanas vieta. Pirms finišēšanas ir iespēja aizlaivot līdz pašai Jūrai, kas ir pārsimts metrus uz priekšu no finiša, un tad atlaivot atpakaļ.

Upes krastos ir vairākas iekārtotas nakšņošanas vietas, kā arī iespējas iekārtot pašiem savējās!

Apskates objekti maršrutā:

• Irbenes Radioteleskops - https://www.virac.eu/ekskursijas
• Miķeļbāka - https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mikelbaka
• Irbes ieteka Jūrā - https://www.youtube.com/watch?v=2tZ_HDaILto

Maršruts (1 diena)

"Gaiļu" tilts (Ozoldangas) - Ciesengures tilts (maršruta garums 15 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 4,5 h)

Maršruta sākums ir pie „Gaiļu" māju (jeb Zaļā ciema) tilta vai arī turpat blakus esošajā „Ozoldangu" kempingā, ja vienojas ar saimniekiem vai nakšņo kempingā. Pēc pirmajiem gleznainajiem 3,5 kilometriem parādās Ugāles dzirnavas. Visērtāk ir piestāt uzpludinājuma kreisajā krastā tieši pie paša tilta, pārnest laivas pār tiltu un ielaisties atpakaļ Engurē no tās labā krasta. Ugāles dzirnavas ir tā vērtas, lai apietu tām apkārt un apbrīnotu to būvētāju prasmi. Pats ēku ansamblis gan ir bēdīgā stāvoklī, bet šarmu nav zaudējis. Aiz dzirnavām upe līkumo pa lapu koku mežu, ik pa brīdim krastā ir pamanāma kāda māja. Pēc 3.6 km Engure izlokās zem Rīga – Ventspils šosejas tilta un drīz pēc tā turpina savu plūdumu pa plašu un purvainu pļavu. Pavisam iegrimt neskartas dabas baudīšanā neļauj dzelzceļa tilts. Pie tā pirmie 10,2 Engures km ir noairēti. Aiz dzelzceļa tilta ir šķērslis – pāri upei, noslēpti metāla caurulē, stiepjas komunikāciju kabeļi. Paaugstināta ūdenslīmeņa apstākļos caurule ir tieši laivu ceļā. Pēc 800 m upi šķērso betona tilts, šeit arī laba atpūtas un ugunskura vieta. Pēc tilta ir redzamas vairākas lauku saimniecības, bet pēc pāris kilometriem acīm paveras mazdārziņu kolonija. Aiz mazdārziņiem upe sāk plūst pa neskartu dabu, brīžiem pār tās plūdumu pārliekušies vareni koki, bet krasti biezi noauguši ar baldriāniem un vīgriezēm. Finišs ir pie Ciesengures tilta.

Maršruts (1 diena)

"Gaiļu" tilts (Ozoldangas) - Puzes ezers (maršruta garums 24 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 7,5 h)

Šis ir klasiskais Engures upes maršruts, kas ietver sevī visu upi, un ir braucams gan vienu, gan divas dienas. Sākums ir pie „Gaiļu" māju (jeb Zaļā ciema) tilta vai arī turpat blakus esošajā „Ozoldangu" kempingā, ja vienojas ar saimniekiem vai nakšņo kempingā. Pēc pirmajiem gleznainajiem 3,5 kilometriem parādās Ugāles dzirnavas. Visērtāk ir piestāt uzpludinājuma kreisajā krastā tieši pie paša tilta, pārnest laivas pār tiltu un ielaisties atpakaļ Engurē no tās labā krasta. Ugāles dzirnavas ir tā vērtas, lai apietu tām apkārt un apbrīnotu to būvētāju prasmi. Pats ēku ansamblis gan ir bēdīgā stāvoklī, bet šarmu nav zaudējis. Aiz dzirnavām upe līkumo pa lapu koku mežu, ik pa brīdim krastā ir pamanāma kāda māja. Pēc 3.6 km Engure izlokās zem Rīga – Ventspils šosejas tilta un drīz pēc tā turpina savu plūdumu pa plašu un purvainu pļavu. Pavisam iegrimt neskartas dabas baudīšanā neļauj dzelzceļa tilts. Pie tā pirmie 10,2 Engures km ir noairēti. Aiz dzelzceļa tilta ir šķērslis – pāri upei, noslēpti metāla caurulē, stiepjas komunikāciju kabeļi. Paaugstināta ūdenslīmeņa apstākļos caurule ir tieši laivu ceļā. Pēc 800 m upi šķērso betona tilts, šeit arī laba atpūtas un ugunskura vieta. Pēc tilta ir redzamas vairākas lauku saimniecības, bet pēc pāris kilometriem acīm paveras mazdārziņu kolonija. Aiz mazdārziņiem upe sāk plūst pa neskartu dabu, brīžiem pār tās plūdumu pārliekušies vareni koki, bet krasti biezi noauguši ar baldriāniem un vīgriezēm. Finišs ir pie Ciesengures tilta. Nākamie 9 km līdz Puzenieku tiltam ir mežonīgākais un skaistākais Engures posms. Upe nepārtraukti vijas caur neskartām pļavām, tās krastos saauguši melnalkšņi, bet plašo līkumu ārmalas šur tur pieskaras pārāk tuvu pienākušam priežu mežam. Aiz Puzenieku tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta, kurā ērti finišēt. Ja ir vēlme var paairēties aptuveni 500 m uz priekšu līdz Puzes ezeram, un pēc tam atgriezties finiša vietā.

Maršruts (1 diena)

Ugāles dzirnavas - Puzes ezers (maršruta garums 21 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 6 h)

Sākums ir pie Ugāledz dzirnavām, upes labajā krastā, uzreiz zem dzirnavām. Aiz dzirnavām upe līkumo pa lapu koku mežu, ik pa brīdim krastā ir pamanāma kāda māja. Pēc 3.6 km Engure izlokās zem Rīga – Ventspils šosejas tilta un drīz pēc tā turpina savu plūdumu pa plašu un purvainu pļavu. Pavisam iegrimt neskartas dabas baudīšanā neļauj dzelzceļa tilts. Aiz dzelzceļa tilta ir šķērslis – pāri upei, noslēpti metāla caurulē, stiepjas komunikāciju kabeļi. Paaugstināta ūdenslīmeņa apstākļos caurule ir tieši laivu ceļā. Pēc 800 m upi šķērso betona tilts, šeit arī laba atpūtas un ugunskura vieta. Pēc tilta ir redzamas vairākas lauku saimniecības, bet pēc pāris kilometriem acīm paveras mazdārziņu kolonija. Aiz mazdārziņiem upe sāk plūst pa neskartu dabu, brīžiem pār tās plūdumu pārliekušies vareni koki, bet krasti biezi noauguši ar baldriāniem un vīgriezēm. Nākamie 9 km līdz Puzenieku tiltam ir mežonīgākais un skaistākais Engures posms. Upe nepārtraukti vijas caur neskartām pļavām, tās krastos saauguši melnalkšņi, bet plašo līkumu ārmalas šur tur pieskaras pārāk tuvu pienākušam priežu mežam. Aiz Puzenieku tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta, kurā ērti finišēt. Ja ir vēlme var paairēties aptuveni 500 m uz priekšu līdz Puzes ezeram, un pēc tam atgriezties finiša vietā.

Apskates objekts:

• Ugāles dzirnavas - https://www.redzet.lv/travel/apskates-vietas/dzirnavas-vejdzirnavas/ugales-dzirnavas

Maršruts (2 dienas)

"Gaiļu" tilts (Ozoldangas) - Puzes ezers (maršruta garums 24 km)

Šis ir klasiskais Engures upes maršruts, kas ietver sevī visu upi, un ir braucams gan vienu, gan divas dienas. Sākums ir pie „Gaiļu" māju (jeb Zaļā ciema) tilta vai arī turpat blakus esošajā „Ozoldangu" kempingā, ja vienojas ar saimniekiem vai nakšņo kempingā. Pēc pirmajiem gleznainajiem 3,5 kilometriem parādās Ugāles dzirnavas. Visērtāk ir piestāt uzpludinājuma kreisajā krastā tieši pie paša tilta, pārnest laivas pār tiltu un ielaisties atpakaļ Engurē no tās labā krasta. Ugāles dzirnavas ir tā vērtas, lai apietu tām apkārt un apbrīnotu to būvētāju prasmi. Pats ēku ansamblis gan ir bēdīgā stāvoklī, bet šarmu nav zaudējis. Aiz dzirnavām upe līkumo pa lapu koku mežu, ik pa brīdim krastā ir pamanāma kāda māja. Pēc 3.6 km Engure izlokās zem Rīga – Ventspils šosejas tilta un drīz pēc tā turpina savu plūdumu pa plašu un purvainu pļavu. Pavisam iegrimt neskartas dabas baudīšanā neļauj dzelzceļa tilts. Pie tā pirmie 10,2 Engures km ir noairēti. Aiz dzelzceļa tilta ir šķērslis – pāri upei, noslēpti metāla caurulē, stiepjas komunikāciju kabeļi. Paaugstināta ūdenslīmeņa apstākļos caurule ir tieši laivu ceļā. Pēc 800 m upi šķērso betona tilts, šeit arī laba atpūtas un ugunskura vieta. Pēc tilta ir redzamas vairākas lauku saimniecības, bet pēc pāris kilometriem acīm paveras mazdārziņu kolonija. Aiz mazdārziņiem upe sāk plūst pa neskartu dabu, brīžiem pār tās plūdumu pārliekušies vareni koki, bet krasti biezi noauguši ar baldriāniem un vīgriezēm. Nākamie 9 km līdz Puzenieku tiltam ir mežonīgākais un skaistākais Engures posms. Upe nepārtraukti vijas caur neskartām pļavām, tās krastos saauguši melnalkšņi, bet plašo līkumu ārmalas šur tur pieskaras pārāk tuvu pienākušam priežu mežam. Aiz Puzenieku tilta upes kreisajā krastā ir atpūtas vieta, kurā ērti finišēt. Ja ir vēlme var paairēties aptuveni 500 m uz priekšu līdz Puzes ezeram, un pēc tam atgriezties finiša vietā.
Maršrutā ir atrodas piemērotas vietas apmetnes iekārtošanai.

Apskates objekts:

• Ugāles dzirnavas - https://www.redzet.lv/travel/apskates-vietas/dzirnavas-vejdzirnavas/ugales-dzirnavas

Maršruta sākums ir pie tilta Rīvas ciemā. Pēc nepilna kilometra upe izvijas zem interesantas konstrukcijas dzelzceļa tilta un Rīva atgūst sava dabiskā tecējuma gultni un raksturīgās ainavas. Krasti cieši noauguši ar melnalkšņiem, kuru savijušās saknes laivotāji ierasti dēvē par mangrovēm. Upes plūdums straujš, bet ne krāčains. Aiz pēdējās Rīvas ciema apkārtnes mājas civilizācija pilnīgi atkāpjas un upe sāk traku līkumu pilnu ceļu pretī Jūrai. Dzidrajā ūdenī šaudās sapali, bieži redzams pa kādai līdaciņai, bet uzmanīgākie laivotāji te var pat novērot foreles. Krasti noauguši ar varenu mežu – ozoli, egles, oši, kļavas. Ir pat atsevišķas lapegļu audzes, kas ir liels retums brīvdabā. Labs pusceļa orientieris pēc 8 km ir dzelzsbetona tilts. Aiz tilta atkal notiek straujas pārvērtības - upes kritums palielinās, tā kļūst ievērojami platāka. Lapu koki atkāpjas dodot priekšroku vecam egļu mežam. Parādās augstas smilšu kāpas. Daudzajās oļu sērēs un saliņās ir ērti piestāt un sarīkot nelielu pikniku. Upes dibenu daudzviet klāj smiltis, bet dziļums reti kur ir lielāks par 50cm – ideālas peldvietas bērniem. Pēdējos divus kilometrus pirms finiša mežs atkāpjas. Rīva sāk plūst pa plašu zāļainu ieplaku, kurā valda bebri. Krasti un upes gultne biezi noaugusi ar vilkvālītēm un meldriem starp kuriem straume izgrauzusi takas laivas platumā. Laivotāji šo vietu dēvē par „Krokodilu fermu". Šis upes posms no dzelzsbetona tilta pie Gumbām uzskatāms par visoptimālāko ģimenēm ar bērniem – ne par īsu, ne par garu, pietiekami interesants gan laivojot, gan atpūšoties krastā. Finišs ir Labragā, upes labajā krastā, pie koka tilta pār Rīvu, kas uzbūvēts pāri vecās papīrfabrikas dambjiem. Rīvas laivojumu var pagarināt apnesot dambjus pa upes kreiso krastu un nolaivojot pēdējos 1,2km līdz jūrai. Rīvas ieteka jūrā ir viena no visgleznainākajām piekrastēm Latvijā.

Maksa par laivu transportēšanu tiks precizēta ar Jums sazinoties.

Maksa par laivu transportēšanu tiks precizēta ar Jums sazinoties.

Aiz Gumbu tilta upes kritums palielinās, tā kļūst ievērojami platāka. Lapu koki atkāpjas dodot priekšroku vecam egļu mežam. Parādās augstas smilšu kāpas. Daudzajās oļu sērēs un saliņās ir ērti piestāt un sarīkot nelielu pikniku. Upes dibenu daudzviet klāj smiltis, bet dziļums reti kur ir lielāks par 50cm – ideālas peldvietas bērniem. Pēdējos divus kilometrus pirms finiša mežs atkāpjas. Rīva sāk plūst pa plašu zāļainu ieplaku, kurā valda bebri. Krasti un upes gultne biezi noaugusi ar vilkvālītēm un meldriem starp kuriem straume izgrauzusi takas laivas platumā. Laivotāji šo vietu dēvē par „Krokodilu fermu”. Šis upes posms, no dzelzsbetona tilta pie Gumbām uzskatāms par visoptimālāko ģimenēm ar bērniem – ne par īsu, ne par garu, pietiekami interesants gan laivojot, gan atpūšoties krastā. Laivojuma finišs ir Labragā, pie koka tilta pār Rīvu, kas uzbūvēts pāri vecās papīrfabrikas dambjiem. Rīvas laivojumu var pagarināt apnesot dambjus pa kreiso krastu un nolaivojot pēdējos 1,2km līdz jūrai. Rīvas ieteka jūrā ir viena no visgleznainākajām piekrastēm Latvijā. Bet, ja nevēlaties airēt līdz jūrai, tad gaidot savu laivu operatoru varat ieturēties Rīvas krogā vai kafejnīcā Labrags.

Maršruts (1 diena)

Sise - Jūra (maršruta garums 19 km, aptuvenais laivošanas ilgums 5 h)

Sākums ir pie Sises tilta. Pēc Sises tilta upe strauji iztaisnojas, uzskatāmi redzamas meliorācijas sekas. Absolūti taisni posmi 5km garumā, bagāti ar zivīm un apkārtējo faunu. Pirms Užavas ciema tecējums teju apstājas un pēdējie 3km līdz jūrai ir ļoti lēni. Šajā posmā priecē iespēja apskatīt zvejnieku dzīvi no „sētas puses”. Maršruta finišs ir tieši upes ietekā jūrā. Labajā krastā ir ērta piebraukšanas vieta un Latvijas Valsts mežu apmetne.

Maršruts (1 diena)

Stradži - Sise (maršruta garums 12 km, aptuvenais laivošanas ilgums 3.5 h)

No „Stradžiem” līdz Tērandei upe lēni vijas caur ganībām un pamežu. Krasta ainava vienveidīga, šī ir laba iespēja iekārtoties laivā ērtāk. No Tērandes sākas Užavas skaistākais posms, kas turpinās līdz Sisei. Upe krietni līkumota, bieži krastos augošie koki savijuši lapotni virs straumes. Gadās pa kādai straujtecei un lieliem akmeņiem. Pirms Sises upe ļoti sašaurinās, tecējums kļūst tikai ap 2m plats, ātrums pieaug. Pēc raksturīgā sašaurinājuma ir vecu dzirnavu aizsprosta drupas, upes gultne piekaisīta ar pamatīgiem akmeņiem. Šī ir vienīgā vieta Užavā, kur airētājiem bez pieredzes augstākā ūdenslīmenī gadās apgāzt vai piesmelt laivu. Zemā līmenī te nav nekā bīstama. Sises dzelzsbetona tilts ir vienas dienas laivojumu finiša punkts.

Maršruts (2 dienas)

Stradži - Jūra (maršruta garums 31 km)

Upes posms no „Stradžiem” līdz Tērandei lēni vijas caur ganībām un pamežu. Krasta ainava vienveidīga, šī ir laba iespēja iekārtoties laivā ērtāk. No Tērandes sākas Užavas skaistākais posms, kas turpinās līdz Sisei. Upe krietni līkumota, bieži krastos augošie koki savijuši lapotni virs straumes. Gadās pa kādai straujtecei un lieliem akmeņiem. Pirms Sises upe ļoti sašaurinās, tecējums kļūst tikai ap 2m plats, ātrums pieaug. Pēc raksturīgā sašaurinājuma ir vecu dzirnavu aizsprosta drupas, upes gultne piekaisīta ar pamatīgiem akmeņiem. Šī ir vienīgā vieta Užavā, kur airētājiem bez pieredzes augstākā ūdenslīmenī gadās apgāzt vai piesmelt laivu. Zemā līmenī te nav nekā bīstama. Sises dzelzsbetona tilts ir vienas dienas laivojumu finiša punkts. Pēc Sises tilta upe strauji iztaisnojas, uzskatāmi redzamas meliorācijas sekas. Absolūti taisni posmi 5km garumā, bagāti ar zivīm un apkārtējo faunu. Vietumis var būt upei pāri pārkrituši koki un sanesumi, taču lielāko daļu tos var apbraukt vai pārbraukt. Pirms Užavas ciema tecējums teju apstājas un pēdējie 3km līdz jūrai ir ļoti lēni, te jau tālumā var dzirdēt jūras šņākoņu. Pēdējos 500m upe tek paralēli jūrai, parādās kāpas un aiz tām – pludmale un jūra. Pirms pašas jūras vēl pāri upei – gājēju tilts un izkarināti zvejas rīki – nēģu murdi, turieties labajā pusē - tā parasti ir brīva laivošanai. Maršruta finišs ir tieši upes ietekā jūrā. Labajā krastā ir ērta piebraukšanas vieta un Latvijas Valsts mežu apmetne.

Maršruts (1-2 dienas)

Kuldīga - Lielais Nabas ezers (maršruta garums 25 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 7.5 h)

Maršruta sākums ir aiz Kuldīgas vecā ķieģeļu tilta, kur sākas straujš un līkumots posms, upe atdzīvojas. Daudzas salas un saliņas virknējas 2km garā un straujā posmā. Posma galā ir straujš līkums pa labi, kreisajā krastā slejas ap 15 m augsta krasta krauja. Šī ir interesanta vieta upes plūdumā, kur laba straume veido spēcīgas atstraumes un nelielus atvarus. Ja sanāk neuzmanīgi vadīt laivu un tā ar sāniem ietriecas pretī tekošā ūdenī, tad atsvaidzinoša pelde garantēta. Pēc 3,2 km ir klāt Ventas labā krasta pietekas Riežupes ieteka – laba pauzes vai finiša vieta. Kad labā krastā ar Ventu satiekas Abava, līdz finišam Lielajā Nabas ezerā atlikuši 9 km. Lielo Nabas ezeru ar Ventu savieno 1 km garš Nabas kanāls. Galvenais orientieris kanāla atrašanai ir augstsprieguma līnija, te arī meklējiet izeju uz ezeru upes kreisajā krastā. Finišs ir taisni šķērsojot ezeru.

Maršruti (1 diena)

Kuldīga - Riežupes ieteka (maršruta garums 6 km, aptuvenais laivošanas ilgums mierīgā tempā 2 h)

Sākums ir aiz vecā Kuldīgas akmens tilta, kur sākas straujš un līkumots posms, upe atdzīvojas. Daudzas salas un saliņas virknējas 2km garā un straujā posmā. Posma galā ir straujš līkums pa labi, kreisajā krastā slejas ap 15 m augsta krasta krauja. Šī ir interesanta vieta upes plūdumā, kur laba straume veido spēcīgas atstraumes un nelielus atvarus. Ja sanāk neuzmanīgi vadīt laivu un tā ar sāniem ietriecas pretī tekošā ūdenī, tad atsvaidzinoša pelde garantēta. Pēc 3,2 km ir klāt Ventas labā krasta pietekas Riežupes ieteka – finiša vieta.

Šeit ir iespēja apmeklēt Riežupes smilšu alas, kas atrodas pie finiša.

Pirmos 3km upe plūst pa apstrādātiem laukiem. Tas netraucē, jo upe ir iegrauzusies ap 4m dziļi, krasti ir noauguši ar alkšņiem un ievām, bet upes dibens piebārstīts ar akmeņiem. Vasaras sākumā te nāksies dalīt upes plūdumu ar pīlēniem, lūgums tos netramdīt un neņemt rokās – tie vēl nav iemācījušies slēpties pacerēs un mamma tos nav pametusi. Pēc 6,5 km sākas Rojas skaistākais posms. Upe sāk plūst pa skujkoku mežu, krastu kraujas vietām paceļas 9m augstumā. Parādās pirmās smilšu kāpas. Vietām melnalkšņu saknes savijušas „mangrovju audzēs”. Upes plūdumā dižojas vērsēna izmēra akmeņi. Ja šajā posmā izdomājat peldēties, tad pirms straujas ielekšanas ūdenī noteikti pārbaudiet upes gultni. Siekstas un akmeņi te nav retums. Maršruta 8.km beidzas straujākais tecējums, te upe sāk tecēt paralēli Rīgas jūras līcim un tā kļūst arvien platāka un lēnāka. Pēdējos 5km līdz jūrai Rojas kritums ir vien pusmetrs, laivotājiem jārēķinās ar aktīvāku airēšanos. 4km pirms maršruta finiša beidzas izteikti līkumi un Roja rāmi plūst caur priežu mežu. Visērtāk izkāpt pirms tilta, abos upes krastos ir labiekārtotas izkāpšanas vietas

Upe plūst pa skujkoku mežu, krastu kraujas vietām paceļas 9m augstumā, parādās smilšu kāpas. Vietām melnalkšņu saknes savijušas „mangrovju audzēs”. Upes plūdumā dižojas vērsēna izmēra akmeņi. Ja šajā posmā izdomājat peldēties, tad pirms straujas ielekšanas ūdenī noteikti pārbaudiet upes gultni. Siekstas un akmeņi te nav retums. Tuvojoties Rojai un jūrai, beidzas straujākais tecējums, te upe sāk tecēt paralēli Rīgas jūras līcim un tā kļūst arvien platāka un lēnāka. Pēdējos 5km līdz jūrai Rojas kritums ir vien pusmetrs, laivotājiem jārēķinās ar aktīvāku airēšanos. 4km pirms maršruta finiša beidzas izteikti līkumi un Roja rāmi plūst caur priežu mežu. Visērtāk izkāpt pirms tilta, abos upes krastos ir labiekārtotas izkāpšanas vietas

Sakas upes laivojumu iespējams uzsākt Tebras un Durbes upju satekā, kur sākas Sakas upe. Sakā jūtams jūras tuvums. Vecas pāļu piestātnes, spirta brūža skursteņi, tīkli un motorlaivas. Dzelzceļa tilts, elegantas pils kāpnes, kas Upesmuižas parkā ved teju līdz ūdenim (pati pils nodedzināta 1905. gada nemieros) un tad Pāvilosta ir klāt. Vēl atliek airējums gar mazajiem zvejnieku kuģīšiem, jahtu piestātni un turpat jau ir molu gali un jūra.

Apskates objekti maršrutā:

1. Līgatnes pārceltuve- prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Prāmi veido 2 kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Savā laikā Līgatnē pār Gauju ir bijuši 3 tilti. Līgatnes pārceltuvi pēc Otrā pasaules kara, kad tiltus iznīcināja, ierīkoja Līgatnes papīrfabrika, lai fabrikas strādnieki tiktu uz darbu no Pārgaujas. 
2. Jumpravu iezis- pēc 1.3 km Gaujas kreisajā krastā var aplūkot 250 m garo un 7 m augsto smilšakmens klints cilni - Jumpravu iezi. Iezī ir arī neliela ala, ko sauc par Taimiņu spraugu, iepretī Jumpraviezim Gaujā ir gleznaina saliņa.  
3. Katrīnas iezis- pēc 700 m līdz 15 m augstas, 200 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis. Pie šī ieža Gauja krasi pagriežas - klintīm pusloka forma. Pie upes viskrasāk izceļas 15 m augsts nošķeltai piramīdai līdzīgs smilšakmens cilnis. Pārējā ieža daļa nav pie pašas upes, to aizsedz krūmi. Te krauja ir krietni augstāka par 15 m, taču arī nobiras te ir augstas. Daudz gravu. Līdz pusdienlaikam iezi apspīd saule - tad tas ir sevišķi skaists. 
4. Gūdu klintis- pēc 900 m līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m. Ziemeļrietumu siena atvirzās no upes un sasniedz 18 m augstumu. Dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot augstumu. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, taču liela daļa šeit ir nobiras - noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, lai atkal tai tuvotos, ir redzama milzīga mālu noplūde. Te krīt lejup neliels strautiņš. 
5. Draņķupīte- labā krasta pieteka.
6. Tītmaņu iezis un Kaltītmaņu pilskalns- pēc 800 m. Te ir ala, kurā no soda ekspedīcijas slēpušies 1905. gada cīnītāji. Ēdienu ziemā tuvinieki viņiem nolaiduši no klints augšienes, lai vajātāji pa pēdām nenokļūtu pie slēptuves. Pieminot laimīgo izglābšanos, vēlāk te vienmēr svinējuši Jāņus, tādēļ ala nosaukta par Līgoņu alu. 
7. Launaga iezis- pēc 1.9 km. Iezis vislabāk izskatās launaga laikā, kad to apspīd saule. No ieža augšas paveras lielisks skatu punkts. Vienlaidus masīvs te ir 250 m garš, taču izkliedēti atsegumi redzami kilometra garumā. Ieža rietumu galā reiz atradās īpatnēja ala. 
8. Vildoga- kreisā krasta pieteka.
9. Elpju iezis- 1,5 km aiz Launagieža Gaujas kreisajā krastā ir Elpju iezītis, 9 m augstumā. Aiz Elpju ieža, kas savu vārdu ieguvis no Elpju mājām, neliels strauts pa dziļu gravu ieplūst Gaujā. Tā ir senā Tildurga, ko tagad dēvē par Liepu strautu. Tā krastā ir Dagnes jeb Gančauska ala. 
10. Brasla- labā krasta pieteka.
11. Svīķupīte- kreisā krasta pieteka.
12. Nurmižu gravu rezervāts- kreisajā krastā Valsts aizsargājams dabas objekts, apmeklētājiem slēgta teritorija.
13. Viešu pilskalns- apmēram 2,5 km attālumā no Turaidas pils, pie Mellupes ietekas Gaujā. Spriežot pēc pilskalna nosaukuma, te valdījis lībiešu vecākais Vesiķis. Viņš bija Gaujas labā krasta Turaidas novada vecākais, kas 13. gadsimta sākumā pārņēma līvu karadraudzes vadīšanu no Kaupo. Par spīti savai vēsturiskai nozīmei Viešu pilskalns nav izpētīts, taču tas ir arheoloģisks Valsts nozīmes kultūras piemineklis. 
14. Dauda- kreisā krasta pieteka.
15. Vējupīte- kreisā krasta pieteka.
16. Turaidas pils un Dainu (Turaidas) ala. Turaidas mūra pils būvniecība sākta 1214. gadā pēc Rīgas bīskapa Alberta norādījuma. No 13. gadsimta līdz 16. gadsimta otrai pusei Turaida bija nozīmīga Rīgas arhibīskapa saimniecības pils, arhibīskapijas Lībiešu gala centrs, novada pārvaldnieku dzīves vieta un militārs cietoksnis. Turaidas pils kalna pakājē, netālu no taciņas uz Dainu kalnu pie Gaujas , netālu no lauku ceļa gar kalnu, izbrienot caur garai zālei var redzēt nelielu atsegumu un tajā Turaidas alu. Ala atgādina pavērtu muti, ar zemu, platu ieeju, iekšpusē ieapaļa forma ar zemiem griestiem. Vienkāršas formas, neliela ala. Blakus atrodas maza nišiņa. 

17. Gūtmaņa ala-12 m augstā, ap 50 m platā atsegumā Gaujas senkrastā - plašākā Latvijas ala. Sena kulta vieta, pat 19. gs. sākumā vēl slepus te ziedoja elku dieviem. Alas garums 18,8 m, platums 12 m, maksimālais griestu augstums 10 m (augstākā Latvijā), tilpums 500 m3, grīdas laukums 170 m2. Ieejas platums 10,6m. Kādreiz Gaujas līmenis bijis līdz pašai alai - tā radusies mijiedarbojoties Gaujai un avotam, kas te iztek joprojām.

18. Siguldas tilts.

19. Sigulda.

Šis ir populārākais un krāšņākais Gaujas senlejas laivošanas maršruts. Upes krastus paveras Briedīšu, Vecupes, Edernieku, Leimaņu un Spriņģu ieži un citi krāšņi atsegumi. Majestātiskās Ķūķu klintis un vairāk pakāpju krāces uzmundrinās laivotājus. Maršruta galapunkts ir Līgatnes pārceltuve -  vienīgais šāda tipa prāmis Baltijā, kas joprojām darbojas.

Apskates objekti:

1. Cīrulīši, “Žagarkalns”- kreisajā krastā.
2. Rakšupe- kreisā krasta pieteka.
3. Kvēpenes pilskalns- atrodas Gaujas labajā krastā, 6 km lejpus Cēsīm. Pilskalns ierīkots Gaujas senkrasta masīvā, uz 150 m garas zemes mēles. No dabas neizsargātajā pusē - dienvidrietumos pilskalna plakums norobežots ar diviem grāvjiem un trim vaļņiem. Vairums senatnes pētnieku izteikuši domu, ka Kvēpenes pilskalns ir Indriķa Hronikā minētā Satekles pils, kas bijusi slavenā latgaļu feodāļa Rūsiņa rezidence.  Par Kvēpenes pilskalnu saglabājusies teika, ka kalnā nav varējuši uzbūvēt pili: cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti velns nojaucis. Tā tas vilcies labu laiku, līdz beidzot nolēmuši iemūrēt pils pamatos kādu jaunavu. Tad velns atstājies un pili uzcēluši. Netālu no pilskalna, pie Kvēpeņu mājām dārza stūrī atrodas Upuru ozols, pie kura senlaikos esot upurēts un ziedota nauda.
4. Briedīšu iezis- pēc ~1,5 km. Smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.
5. Amata- kreisā krasta pieteka.
6. Ēdernieku klintis- pēc 700 m labajā krastā.
7. Leimaņu iezis- kreisajā krastā.
8. Ķūķu klintis- labajā krastā. Dabas pieminekli veido līdz 43 m augstās Gaujas labā pamatkrasta kraujas – Ķūķu iezis un Ēdernieku klintis, kā arī Leimaņu iezis kreisajā krastā, kuros atsedzas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi, kā arī, Ķūķu ieža augšdaļā - augšējā devona Franas stāva Amatas svītas smilšakmeņi. Ķūķu ieža atsegumu kopējais garums ir 570 m, augstums līdz 15 m, Ēdernieku klintīm – 310 m, augstums līdz 10 m, bet Leimaņu iezim – 660 m, augstums līdz 8 m.  
9. Skaļupe- kreisā krasta pieteka.
10. Spriņģu iezis- smilšakmens klinšu siena Gaujas kreisajā krastā pirms Līgatnes. Ar vairākiem pārtraukumiem tā stiepjas 600 m garumā. Klinšu lielākais augstums 21 m. Skaistākais skats uz Spriņģu iezi paveras Gaujas laivotājiem, taču šajā vietā jāuzmanās no nelielajām krācēm un piespiedēm.
11. Līgatne- kreisā krasta pieteka.
12. Līgatnes pārceltuve- prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Prāmi veido 2 kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Savā laikā Līgatnē pār Gauju ir bijuši 3 tilti. Līgatnes pārceltuvi pēc Otrā pasaules kara, kad tiltus iznīcināja, ierīkoja Līgatnes papīrfabrika, lai fabrikas strādnieki tiktu uz darbu no Pārgaujas.  

Viens no iecienītākajiem divu dienu atpūtas maršrutiem, kas visā garumā vijas cauri Gaujas Nacionālajam parkam. Upes krastus rotā krāšņi klinšu atsegumi un ieži. Briedīšu, Vecupes, Edernieku, Leimaņu, Spriņģu, Katrīnas, Gūdu, Launaga ieži un citi krāšņi atsegumi un alas. Majestātiskās Ķūķu klintis un vairāk pakāpju krāces uzmundrinās laivotājus. Pa ceļam Līgatnes pārceltuve - vienīgais šāda tipa prāmis Baltijā, kas joprojām darbojas. Pēc Līgatnes sākas mierīgāks upes posms Tuvojoties Siguldai tā kļūst pavisam rāma un gandrīz katrā līkumā būs skatāma Turaidas pils. Iesakām baudīt upes krastos apskatāmos dabas un kultūrvēstures objektus izkāpjot no laivām un dodoties kājām gan pie Kvēpenes ozola, gan Līgatnes dabas takās, kā arī uzkāpjot Gleznotāju kalnā Siguldā.

Apskates objekti:

1. Cīrulīši, “Žagarkalns”- kreisajā krastā.

2. Rakšupe- kreisā krasta pieteka.

3. Kvēpenes pilskalns- atrodas Gaujas labajā krastā, 6 km lejpus Cēsīm. Pilskalns ierīkots Gaujas senkrasta masīvā, uz 150 m garas zemes mēles. No dabas neizsargātajā pusē - dienvidrietumos pilskalna plakums norobežots ar diviem grāvjiem un trim vaļņiem. Vairums senatnes pētnieku izteikuši domu, ka Kvēpenes pilskalns ir Indriķa Hronikā minētā Satekles pils, kas bijusi slavenā latgaļu feodāļa Rūsiņa rezidence.  Par Kvēpenes pilskalnu saglabājusies teika, ka kalnā nav varējuši uzbūvēt pili: cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti velns nojaucis. Tā tas vilcies labu laiku, līdz beidzot nolēmuši iemūrēt pils pamatos kādu jaunavu. Tad velns atstājies un pili uzcēluši. Netālu no pilskalna, pie Kvēpeņu mājām dārza stūrī atrodas Upuru ozols, pie kura senlaikos esot upurēts un ziedota nauda.

4. Briedīšu iezis- pēc ~1,5 km. Smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.
5. Amata- kreisā krasta pieteka.
6. Ēdernieku klintis- pēc 700 m labajā krastā.
7. Leimaņu iezis- kreisajā krastā.
8. Ķūķu klintis- labajā krastā. Dabas pieminekli veido līdz 43 m augstās Gaujas labā pamatkrasta kraujas – Ķūķu iezis un Ēdernieku klintis, kā arī Leimaņu iezis kreisajā krastā, kuros atsedzas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi, kā arī, Ķūķu ieža augšdaļā - augšējā devona Franas stāva Amatas svītas smilšakmeņi. Ķūķu ieža atsegumu kopējais garums ir 570 m, augstums līdz 15 m, Ēdernieku klintīm – 310 m, augstums līdz 10 m, bet Leimaņu iezim – 660 m, augstums līdz 8 m. 
9. Skaļupe- kreisā krasta pieteka.
10. Spriņģu iezis- smilšakmens klinšu siena Gaujas kreisajā krastā pirms Līgatnes. Ar vairākiem pārtraukumiem tā stiepjas 600 m garumā. Klinšu lielākais augstums 21 m. Skaistākais skats uz Spriņģu iezi paveras Gaujas laivotājiem, taču šajā vietā jāuzmanās no nelielajām krācēm un piespiedēm.
11. Līgatne- kreisā krasta pieteka.
12.  Līgatnes pārceltuve- prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Prāmi veido 2 kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Savā laikā Līgatnē pār Gauju ir bijuši 3 tilti. Līgatnes pārceltuvi pēc Otrā pasaules kara, kad tiltus iznīcināja, ierīkoja Līgatnes papīrfabrika, lai fabrikas strādnieki tiktu uz darbu no Pārgaujas. 
13. Jumpravu iezis- pēc 1.3 km Gaujas kreisajā krastā var aplūkot 250 m garo un 7 m augsto smilšakmens klints cilni - Jumpravu iezi. Iezī ir arī neliela ala, ko sauc par Taimiņu spraugu, iepretī Jumpraviezim Gaujā ir gleznaina saliņa. 
14.  Katrīnas iezis- pēc 700 m līdz 15 m augstas, 200 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis. Pie šī ieža Gauja krasi pagriežas - klintīm pusloka forma. Pie upes viskrasāk izceļas 15 m augsts nošķeltai piramīdai līdzīgs smilšakmens cilnis. Pārējā ieža daļa nav pie pašas upes, to aizsedz krūmi. Te krauja ir krietni augstāka par 15 m, taču arī nobiras te ir augstas. Daudz gravu. Līdz pusdienlaikam iezi apspīd saule - tad tas ir sevišķi skaists.
15.  Gūdu klintis- pēc 900 m līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m. Ziemeļrietumu siena atvirzās no upes un sasniedz 18 m augstumu. Dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot augstumu. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, taču liela daļa šeit ir nobiras - noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, lai atkal tai tuvotos, ir redzama milzīga mālu noplūde. Te krīt lejup neliels strautiņš.
16. Draņķupīte- labā krasta pieteka.
17. Tītmaņu iezis un Kaltītmaņu pilskalns- pēc 800 m. Te ir ala, kurā no soda ekspedīcijas slēpušies 1905. gada cīnītāji. Ēdienu ziemā tuvinieki viņiem nolaiduši no klints augšienes, lai vajātāji pa pēdām nenokļūtu pie slēptuves. Pieminot laimīgo izglābšanos, vēlāk te vienmēr svinējuši Jāņus, tādēļ ala nosaukta par Līgoņu alu.
18. Launaga iezis- pēc 1.9 km. Iezis vislabāk izskatās launaga laikā, kad to apspīd saule. No ieža augšas paveras lielisks skatu punkts. Vienlaidus masīvs te ir 250 m garš, taču izkliedēti atsegumi redzami kilometra garumā. Ieža rietumu galā reiz atradās īpatnēja ala.
19. Vildoga- kreisā krasta pieteka.
20. Elpju iezis- 1,5 km aiz Launagieža Gaujas kreisajā krastā ir Elpju iezītis, 9 m augstumā. Aiz Elpju ieža, kas savu vārdu ieguvis no Elpju mājām, neliels strauts pa dziļu gravu ieplūst Gaujā. Tā ir senā Tildurga, ko tagad dēvē par Liepu strautu. Tā krastā ir Dagnes jeb Gančauska ala.
21. Brasla- labā krasta pieteka.
22. Svīķupīte- kreisā krasta pieteka.
23. Nurmižu gravu rezervāts- kreisajā krastā Valsts aizsargājams dabas objekts, apmeklētājiem slēgta teritorija.
24. Viešu pilskalns- apmēram 2,5 km attālumā no Turaidas pils, pie Mellupes ietekas Gaujā. Spriežot pēc pilskalna nosaukuma, te valdījis lībiešu vecākais Vesiķis. Viņš bija Gaujas labā krasta Turaidas novada vecākais, kas 13. gadsimta sākumā pārņēma līvu karadraudzes vadīšanu no Kaupo. Par spīti savai vēsturiskai nozīmei Viešu pilskalns nav izpētīts, taču tas ir arheoloģisks Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
25. Dauda- kreisā krasta pieteka.
26. Vējupīte- kreisā krasta pieteka.
27. Turaidas pils un Dainu (Turaidas) ala. Turaidas mūra pils būvniecība sākta 1214. gadā pēc Rīgas bīskapa Alberta norādījuma. No 13. gadsimta līdz 16. gadsimta otrai pusei Turaida bija nozīmīga Rīgas arhibīskapa saimniecības pils, arhibīskapijas Lībiešu gala centrs, novada pārvaldnieku dzīves vieta un militārs cietoksnis. Turaidas pils kalna pakājē, netālu no taciņas uz Dainu kalnu pie Gaujas , netālu no lauku ceļa gar kalnu, izbrienot caur garai zālei var redzēt nelielu atsegumu un tajā Turaidas alu. Ala atgādina pavērtu muti, ar zemu, platu ieeju, iekšpusē ieapaļa forma ar zemiem griestiem. Vienkāršas formas, neliela ala. Blakus atrodas maza nišiņa.
28. Gūtmaņa ala-12 m augstā, ap 50 m platā atsegumā Gaujas senkrastā - plašākā Latvijas ala. Sena kulta vieta, pat 19. gs. sākumā vēl slepus te ziedoja elku dieviem. Alas garums 18,8 m, platums 12 m, maksimālais griestu augstums 10 m (augstākā Latvijā), tilpums 500 m3, grīdas laukums 170 m2. Ieejas platums 10,6m. Kādreiz Gaujas līmenis bijis līdz pašai alai - tā radusies mijiedarbojoties Gaujai un avotam, kas te iztek joprojām.
29. Sigulda.

Maršruta sākums - Meņģeles tilts. Maršruta pirmajā dienā ieteicams laivot līdz atpūtas vietai Stāvais krasts, kas laivojot pa upi atrodas ~21km no starta. Tur nepieciešamības gadījumā ir iespējams piebraukt ar transprotu, atpūtas vietā ir ugunskura vieta ar nojumi. Upes posms līdz pirmās dienas atpūtas vietai šķērso Ogres ielejas dabas parku, kura teritorijā atrodas Latvijā reti sastopamās gobu un vīksnu audzes. Finišs šosejas P32 Madliena - Koknese tilts pār Ogri. Izkāpšana upes labajā krastā uzreiz aiz tilta.

Maršruta sākums -  Lobes kroga.

Maršruta finišs - Ranka (Ogresgala bijušais hipodroms) - kreisā krasta ieteka un trošu tiltiņš. Šis ir maršruta beigu punkts, kurā pieejamas labiekārtotas tūrsima apmetnes vietas priekšrocības  - ugunskura vietas, sausā WC, nojumes ar galdiņiem piknikam u.c. labiekārtojums. 

Apskates objekti maršrutā:

1. Glāzšķūnis- Jau 18 . gs. tur bija pudeļu fabrika, kurā kopā strādāja vecticībnieki un vācu amatnieki. Bija Zaļais un Baltais Glāzšķūņi,  atkarība no izgatavojamo pudeļu krāsas. Tagad gan vecās ražotnes apskatīt vairs nevar. Palikušas knapi pamanāmas mūru paliekas un stikla lauskas. 
2. Asaru līcis- labajā krastā, savulaik tur rīkotas zaļumballes. Tieši pretī Asaru līcim, kreisajā krastā, atrodas milzīgais Sietiņu jeb Velnakmens.
3. Sietiņu Velna akmens- akmens garums 5,8 m, lielākais platums 5,2 m, augstums 1,7 m, apkārtmērs 17,5 m. Uzrāpties augšā stāvajā krastā gan nebūs viegli, bet ir vērts pacensties, lai redzētu vienu no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem.
4. Kalnrēžu klintis un Kalnrēžu ala- Ainavisks dolomītsmilšakmens atsegums. Atrodas Ogres upes krastā posmā no Asariem līdz Jauntulkiem. Tā augstums 4,5 m, garums 150 m. Atsegums virknes galvenās kraujas lejasdaļā ir 3,2 m gara ala. Atsegumu lejasdaļā - milzu klinsbluķi. Vienīgā zināmā ala Ogres upes krastos, Kalnrēžu dolomītsmilšakmens klintīs Ogres kreisajā krastā lejpus Glāžšķūņa, iepretim Kalnrēžu mājām, apmēram 3 km lejpus Siguldas - Ķeguma šosejas tilta. Savdabīgas izcelsmes ala, vienīgā Latvijā dolomītsmilšakmens klintīs. Ala ir šaura 3,2 m gara plaisveidīga sprauga starp diviem dolomītsmilšakmens bluķiem.
5. Ogresgala vanšu tilts.